Piedzīvojot bailes, satraukumu, sāpes, aukstumu vai intensīvu fizisko slodzi, organismā iestājas tā saucamā "cīņas vai bēgšanas reakcija”, kā rezultātā izdalās virsnieru hormoni kateholamīni. To ietekmē mobilizējas visas ķermeņa funkcijas, saasinās koncentrēšanās spējas, organisms ir gatavs stāties pretī briesmām un darboties, lai sasniegtu iespējami labāko rezultātu. Kateholamīns noradrenalīns sašaurina asinsvadus un paaugstina asinsspiedienu, veicina uzbudinājumu, trauksmi un modrību, tā stiprinot kognitīvās funkcijas un palielinot enerģijas līmeni, savukārt adrenalīns paaugstina glikozes līmeni asinīs un veicina glikozes pielietošanu muskuļos, tādējādi palielinot to darbaspējas. Adrenalīns tāpat paātrina sirdsdarbību, palielina šūnu skābekļa patēriņu, paaugstina ķermeņa temperatūru, atslābina zarnu, bronhu un urīnpūšļa sieniņu gludo muskulatūru, kā arī paplašina acu zīlītes. Adrenalīnu iespējams dēvēt arī par starta hormonu – bez tā izdalīšanās nav iespējama neviena fiziska aktivitāte. Nelielās devās organisms to izstrādā visu diennakti, taču vakaros un naktīs tā izdalītais daudzums samazinās, nodrošinot papildu enerģiju no rītiem un pa dienu.
Spriedzes situācijās organismā tāpat pastiprināti izdalās steroīdu hormons kortizols. Šo hormonu izdala virsnieru garoza, un ikdienā tas darbojas teju katrā organisma šūnā, rūpējoties kā par mūsu pašsajūtu, tā veselību. Kortizols piedalās vielmaiņas procesos, kontrolē ūdens un sāļu līmeni organismā, regulē asinsspiedienu, nieru funkcijas un centrālo nervu sistēmu, mazina iekaisuma procesus un rūpējas par organisma imūnsistēmu. Saskaroties ar stresu, kortizola līmenis strauji pieaug, tā radot enerģijas pieplūdi.