"Lidl" redz lielu potenciālu Latvijas produktu eksportam uz tīkla veikaliem citās valstīs

"Lidl Latvija" un "Lidl Eesti" valdes loceklis Nikola Balabans.
"Lidl Latvija" un "Lidl Eesti" valdes loceklis Nikola Balabans. Foto: Publicitātes foto/Kristaps Kalns

Nikola Balabans ir serbs, kurš nesen sācis darba gaitas Latvijas un Igaunijas "Lidl" meitasuzņēmumu – "Lidl Latvija" un "Lidl Eesti" – valdēs. Viņa tiešā atbildība ir iepirkumi. Intervijā TVNET viņš vērtē, vai Latvijas iedzīvotājiem ir svarīga produktu izcelsme, skaidro, kādas ir starptautiska tīkla priekšrocības, veidojot sortimentu un nosakot cenas, kā arī aicina iedzīvotājus pievērst uzmanību ikdienas cenu līmenim, ne tikai akcijām.

- Vai jūs savos veikalos novērojat to, ka augstās inflācijas dēļ cilvēki sāk iegādāties mazāk produktu? Varbūt iespējams salīdzināt, kā ir mainījies iepirkumu groza apjoms noteiktos šā gada mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn? 

- Visiem mazumtirgotājiem pašlaik ir diezgan līdzīgi izaicinājumi. Ja izceļam galvenos, tad augstā inflācija un pieaugošā dzīves dārdzība reāli ietekmē cilvēku iepirkšanās paradumus. Nesenajos pētījumu aģentūras "NielsenIQ" datos redzam:

lai arī vasara ienesa dažas pozitīvas notis pircēju noskaņojumā, visas iedzīvotāju grupas Baltijas valstīs joprojām ir uzmanīgas, rūpīgi apsverot savus pirkumus un burtiski "medījot" cenu atlaides un akcijas.

Kā šajā situācijā konkurēt? "Lidl" pamatpieeja vienmēr ir bijusi piedāvāt augstāko kvalitāti par iespējami labāko cenu, un mēs redzam, ka šī stratēģija jau ir devusi pozitīvu rezultātu – "Lidl" tirgus daļa 2022. gadā, pēc mūsu aprēķiniem, sasniedza gandrīz 8%, un kļuvām par vienu no trim iecienītākajiem veikalu tīkliem, kurus cilvēki apmeklē savu ikdienas pirkumu veikšanai.

Mēs arī esam samazinājuši cenas jau vairāk nekā 300 produktiem, un šo cenu samazināšanas politiku turpināsim. Mēs nekoncentrējamies tikai uz atlaižu akcijām, bet ik dienu piedāvājam zemas pamatcenas, tā ka varam konkurēt ar citu tirgus dalībnieku piedāvātajām atlaižu cenām. Kopš augusta esam sākuši sadarbību ar Sabiedrības integrācijas fonda organizēto "Goda ģimeņu" programmu, kas ir svarīgs atbalsts lielajām ģimenēm, kuras tagad var saņemt 10% cenu atlaides vairākās produktu kategorijās, piemēram, augļiem un dārzeņiem, ikdienas higiēnas produktiem un citām noderīgām precēm.

Būtisks atbalsts šajā inflācijas laikā mūsu uzņēmumam ir "Lidl" starptautiskā tīkla iespējas, proti, tas nodrošina zemākas izejvielu, enerģijas, iepakojuma un transportēšanas izmaksas, un mēs šos ietaupījumus varam pārnest uz saviem klientiem, piedāvājot viņiem konkurētspējīgas cenas.

- Kādas izmaiņas ir vērojamas vidējā pirkuma grozā? Gan attiecībā uz tā apjomu naudiski, gan apjomu, gan izvēlētajiem produktiem?

- Kā liecina dati, klienti ir novērtējuši "Lidl" piedāvājumu. Konkrētus skaitļus tomēr neminot, es varu izcelt pieaugošu pieprasījumu augļiem un dārzeņiem, svaigi ceptajiem miltu izstrādājumiem un arī piena produktiem, kam ir ievērojama loma Latvijas iedzīvotāju ikdienas ēdienkartē. Un, kas ir būtiski, – piena produktu sortimentā arvien pieaug vietēji ražoti produkti.

Esam Latvijā nu jau gandrīz divus gadus un redzam, cik populāri ir Āzijas, Spānijas vai citu reģionālo produktu nedēļu piedāvājumi, kas citādi nav pieejami ikdienas produktu klāstā.

Vēl viena joma, kurā redzu izmaiņas, – klienti maina savus paradumus un arvien vairāk izvēlas veselīgāku uzturu. Tas izpaužas tā, ka cilvēki daudz lielāku uzmanību pievērš produktu satura informācijai, vairāk pērk svaigus dārzeņus.

Klienti arī saprot, ka, pērkot Latvijā ražotus produktus, viņi atbalsta vietējo ekonomiku. Tā kā mūsu veikalos vairāk nekā 90% preču ir "Lidl" privātie zīmoli, klienti sākotnēji mulsa par to izcelsmi, bet nu jau visiem ir skaidrs, kur tiek norādīta izcelsmes valsts un kas ir "Lidl" preču zīmes. Dzīvnieku izcelsmes produktiem vienmēr ir obligāti jānorāda izcelsmes valsts, tas pats attiecas arī uz augļiem un dārzeņiem - uz cenu zīmes ir norādīta izcelsmes valsts.

"Lidl Latvija" un "Lidl Eesti" valdes loceklis Nikola Balabans rāda sortimentā iekļautos Latvijā audzētos gurķus.
"Lidl Latvija" un "Lidl Eesti" valdes loceklis Nikola Balabans rāda sortimentā iekļautos Latvijā audzētos gurķus. Foto: Publicitātes foto/Kristaps Kalns

- Latvijā gadiem tiek runāts par to, ka lielveikalos vietējiem ražotājiem ir ļoti grūti iekļūt un mums ir liels importa produkcijas īpatsvars. Kā ir "Lidl" veikalos - cik liela daļa preču ir vietējās izcelsmes (ieskaitot privātās preču zīmes kategoriju) un cik importa? 

- Kad mēs atvērāmies, sadarbojāmies ar aptuveni 20 vietējiem ražotājiem. Pašlaik jau vairāk nekā 60 vietējie ražotāji ir pārstāvēti visās galvenajās produktu kategorijās, un šo sadarbību visu laiku paplašinām. Es arī vēlētos izcelt interesantu faktu –

kopējais Latvijā ražoto produktu eksports, kas tiek tirgoti citu valstu "Lidl" veikalos, jau pārsniedz 10 miljonus eiro!

Piemēram, šeit tik iecienītās klasiskās šprotes eļļā, kas ražotas Latvijā, nu ir pieejamas jau vairāk nekā 20 "Lidl" valstīs.

Latvijā ir daudzi lieliski pārtikas ražotāji, un es redzu lielu potenciālu Latvijas produktu eksportam uz "Lidl" tīkla veikaliem citās valstīs.

Kad mēs izvērtējam potenciālos sadarbības partnerus, procesu un produktu kvalitāte ir galvenais, kam mēs pievēršam lielāko uzmanību. Tādā veidā mēs varam dalīties ar vietējiem ražotājiem ar savām starptautisko kvalitātes prasību un produktu realizācijas zināšanām, kā arī palīdzēt tiem starptautiski atzītu kvalitātes standartu ieviešanā. Visiem "Lidl" privāto zīmolu ražotājiem ir jābūt IFS augstākā līmeņa vai arī BRC A standartam. Šie sertifikāti nodrošina augstāko produktu drošību un kvalitāti.

Mums ir īpašs audits, ko veicam, lai pārbaudītu katru partnera ražošanas cehu, siltumnīcu vai lauku. Lai to veiktu, mēs piesaistām auditorus no atzītiem testēšanas institūtiem, kuriem ir gadiem ilga profesionāla pieredze attiecīgajā produktu grupā vai kategorijā. Šīs inspekcijas nereti var notikt arī bez iepriekšēja brīdinājuma, iepriekš nepiesakoties. Tikai pēc tam, kad mūsu potenciālais piegādātājs ir izturējis visas "Lidl" audita pārbaudes, mēs esam gatavi noslēgt sadarbības līgumu. Šāds sadarbības modelis mūsu partneriem un arī mūsu produktu piedāvājumam ļauj pacelties augstākā kvalitātes līmenī.

Un, ja vietējais ražotājs ir sācis sadarbību ar mums, tad nākotnē šim ražotājam ir iespēja augt ne tikai Latvijā kopā ar "Lidl", bet arī veidot un audzēt savu eksportu uz citām "Lidl" veikalu valstīm. Mēs vēlamies strādāt ar partneriem, nevis tikai piegādātājiem, jo ar partneriem mēs varam augt kopā.

- Cik daudz "Lidl" privātās preču zīmes produktu tiek ražoti Latvijā?

- Kā minēts iepriekš, mēs sadarbojamies ar vairāk nekā 60 vietējiem piegādātājiem, un mērķis ir šo skaitu palielināt. Piemēram, "Pilos", mūsu piena produktu zīmols. Ar šo nosaukumu mūsu plauktos var atrast produktus, kas ražoti Igaunijā, Latvijā, Polijā, Lietuvā.

Mēs labi saprotam, cik svarīga ir saite ar vietējo ekonomiku, un tāpēc lielākās pūles tiek veltītas mūsu vietējo partneru atbalstam un attīstībai. Labs piemērs šeit ir mana dzimtene Serbija, kurā jau vairāk nekā 50% no pārtikas produktiem "Lidl" iepērk no vietējiem partneriem, un daļa no šiem produktiem tiek eksportēta arī uz citām "Lidl" valstīm. Jāatzīmē, ka "Lidl" Serbijā strādā tikai piecus gadus. Arī Latvijā mērķis ir vairāk izmantot mūsu vietējo partneru potenciālu piena, gaļas, dārzeņu un citās produktu kategorijās.

- Kādi ir "Lidl" novērojumi - vai iedzīvotājiem vispār ir svarīga produkta izcelsme?

- Jā, protams, mēs redzam, ka klientiem patīk vietēji ražota produkcija, tāpēc apzināti cenšamies to pietvert savā sortimentā. Vienlaikus ražas apjoms un produktu sezonalitāte ļoti ietekmē vietējo produktu piedāvājumu, tāpēc viens no "Lidl" trumpjiem ir tas, ka mēs varam piedāvāt ļoti svaigus un dažādus dārzeņus un augļus visu gadu, ko garantē starptautiskie iepirkumi un starptautiskās piegāžu ķēdes.

- Pēc kādiem principiem jūs izvēlaties, kurus produktus iekļaut sortimentā?

- Vispār jau katrs veiksmīgs tirgotājs zina, kā veidot savu sortimentu. Mēs sekojam aktuālajām tendencēm ne tikai vietējā, bet arī globālā mērogā, lai būtu tendenču noteicējs tirgū. Piemēram, mūsu itāļu, grieķu, Āzijas, Balkānu un citu reģionu tematiskajās nedēļās piedāvājam daudzus šeit neredzētus produktus un sniedzam cilvēkiem, īpaši jau reģionos, iespēju izbaudīt vēl nepierastas garšas.

- Pēdējos mēnešos ļoti aktuāls ir kļuvis jautājums par neadekvāti augstām pārtikas cenām Latvijā. Iepriekš pat Latvijas Banka bija komentējusi, ka aptuveni trešo daļu inflācijas Latvijā veido uzņēmumu "negausība" jeb tiekot piemērotas nepamatoti augstas cenas. Pēc tam īpaši tirgotāji tika vainoti par neadekvātām cenām veikalos. Varbūt jūs beidzot godīgi varat atklāt, kāds ir uzcenojums produktiem un vai veikalos tiešām ir produkti ar 300% uzcenojumu?

- Daudzu mazumtirgotāju mērķis ir tikt uztvertam kā izdevīgākās vai zemākās cenas veikalam, bet tikai viens var būt īsts līderis šajā jautājumā! "Lidl" pieeja ir katru dienu piedāvāt zemas cenas, ne tikai akciju vai atlaižu laikā. 

Pat otrādi, es teiktu, ka konkurence starp mazumtirgotājiem pēdējā laikā kļūst ļoti asa. Un, ja tu vēlies kaut ko pārdot un vēlies, lai klients atgrieztos atkal, tad jāspēj nodrošināt abus – labu cenu un lielisku kvalitāti.

- Kāpēc uzcenojumi tirgotājiem ir tāda tabu tēma? Šobrīd sanāk, ka vieni saka, ka ir neadekvāts uzcenojums, otri saka, ka tā nav, bet konkrēti ražotāji/piegādātāji neko nevar pateikt, jo tas ir komercnoslēpums.

- Jebkuras uzņēmējdarbības pamatprincips neapšaubāmi ir nodrošināt pozitīvu galarezultātu, proti, pārdot un gūt arī peļņu. Kādu stratēģiju izvēlēties – tas ir katra tirgotāja lēmums. "Lidl" biznesa modelis atšķiras, jo tas ir balstīts pamatā uz privāto preču zīmju produktiem. Tas dod mums lielāku manevru iespēju, proti, iespēju efektīvāk pieņemt lēmumus, tai skaitā par preces cenu plauktā. Mēs paši veicam savu produktu mārketingu, liela daļa mūsu produktu tiek ražoti "Lidl rūpnīcās – rieksti, saldējums, kruasāni, atsevišķi šokolādes veidi u.c. Šie faktori dod iespēju kontrolēt kvalitāti un vienlaikus piedāvāt labāko cenu.

Kā jauns uzņēmums Latvijā mēs vēl esam aktīvā investīciju fāzē un attīstām savu tīklu. Taču neatkarīgi no biznesa izaugsmes fāzes mēs turpināsim investēt savu produktu portfeļa attīstībā, kvalitātē un patiesi labā cenā, lai iegūtu un noturētu savu klientu lojalitāti.

"Lidl Latvija" un "Lidl Eesti" valdes locekļa Nikolas Balabana rokās Latvijā ražots vistas gaļas produkcijas iepakojums, kas tiek tirgots ar "Lidl" privāto preču zīmi.
"Lidl Latvija" un "Lidl Eesti" valdes locekļa Nikolas Balabana rokās Latvijā ražots vistas gaļas produkcijas iepakojums, kas tiek tirgots ar "Lidl" privāto preču zīmi. Foto: Publicitātes foto/Kristaps Kalns

- Pēdējā laikā atsevišķās produktu grupās ir vērojama cenu samazināšanās. Vienlaikus jautājums, cik ļoti tas ir uz agresīvu cenu akciju rēķina un kas notiks ilgākā periodā?

Kā jau iepriekš minēju, atslēga ietaupījumiem ir zemas cenas ikdienā, jo akcijas un atlaides tomēr ir tikai kā ķirsītis uz kūkas. Mums tirgū jau ir pāris piemēri, kad mēs redzam, ka cenas ir samazinātas no reāli augsta līmeņa, bet jāatceras, ka pircējiem jāpievērš uzmanība ikdienas cenu līmenim.

- Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas vadītājs ir paudis, ka, samazinot cenu kādam konkrētam produktam, starpība tiek uzlikta kādam citam produktam. Piekrītat? Ja jā, tad jau vidēji nekāda cenu samazināšanās nenotiek, bet vienkārši ir pārbīde.

- Mēs nesen esam samazinājuši cenas vairāk nekā 300 produktiem. Kontekstam – tas ir vairāk nekā 15% no mūsu veikalu produktu kopējā sortimenta. Tā ir mūsu stratēģiskā līnija - mēs turam cenas zemas, un "Lidl "cenas uz vidējo grozu ir būtiski zemākas nekā citos tīklos. Katram tīklam ir sava stratēģija.

- Vienlaikus vai šobrīd ir pieprasījumi no piegādātājiem par cenu paaugstināšanu? Kurās produktu grupās un cik liels varētu būt cenu kāpums?

- Šeit ir jāvērtē katrs individuālais gadījums. Tas ir normāli, ka ne visas cenas var kristies. Daudzas izejvielas ir ļoti atkarīgas no ražas apjoma, klimata apstākļiem, pieejamības, piedāvājuma, pieprasījuma. Šis pavasaris un vasara ir bijuši netipiski klimata ziņā, tas ietekmē ražotāja un galaprodukta cenas.

Tomēr kopējā perspektīva pēc cenu pīķa 2022. gada otrajā pusē ir pozitīva - cenas stratēģiskiem produktiem, kā cukurs, eļļa, graudi, pasaulē turpina kristies, kas ietekme kopējo inflācijas ainu.

Tomēr vienlaikus nevar aizmirst nodokļu politiku, tai skaitā PVN un akcīzes nodokļa ietekmi uz cenu plauktā. Jā, Latvijā ir samazināts nodoklis tipiskiem sezonāliem vietēji ražotiem dārzeņiem un augļiem, bet vienlaikus mums ir, piemēram, kafijas akcīze. Lai nodrošinātu labu cenas un kvalitātes piedāvājumu, mums nākas meklēt kompromisus. "Lidl" biznesa modelis ir balstīts privātajos zīmolos, un tas mums dod diezgan plašu manevru brīvību.

- Uzņēmumi arī ir pauduši, ka ir līgumi, kuros preces realizācijas cena ir viena un tā pati ilgtermiņā un ražotājam nekas nemainās no tā, ka veikali maina uzcenojumu. Līdz ar to ir jautājums par šo taisnīgo ienākumu sadali.

- Mēs maksājam godīgi un veidojam ilgtermiņa attiecības ar saviem piegādātājiem un partneriem. Mums jānodrošina tas, lai viņi var būt spējīgi attīstīties, augt, investēt jaunās ražošanas līnijās, audzēt savu kapacitāti un atbilstību "Lidl" prasībām.

Kā labu piemēru minēšu "Lidl Lietuva", kas Baltijā strādā visilgāk, - viņi sāka ar aptuveni 50 vietējiem piegādātājiem un pašlaik sadarbojas ar 240 Lietuvas piegādātājiem, un daudzi no viņiem, tieši pateicoties sadarbībai ar "Lidl", ir ieguvuši jaunus eksporta tirgus. Tas parāda gan to, kāda attīstība var notikt, gan to, cik svarīgi ir vietējie piegādātāji, lai būtu tuvāk tirgus prasībām.

Tas noteikti ir virziens, kurā ejam arī mēs, – augt kopā ar saviem partneriem.

Svarīgākais
Uz augšu