Kā lielo tehnoloģiju uzņēmumi netīši palīdz autoritāriem režīmiem izplatīt dezinformāciju

Kā norāda ASV bezpeļņas organizāciju mediju eksperte Alla Poliščuka, lielie tehnoloģiju uzņēmumi netīši palīdz autoritārajiem režīmiem izplatīt dezinformāciju.

"Eiropas valstu premjerministriem pat ir nācies aicināt tehnoloģiju gigantus pret to cīnīties. 2023. gada martā Ukraina, Latvija, Lietuva, Igaunija, Slovākija, Čehija un Moldova uzrunāja lielo tehnoloģiju gigantu vadītājus, aicinot cīnīties “pret dezinformāciju, kas grauj mūsu mieru un stabilitāti” un savās platformās izskaust centienus “vājināt mūsu atbalstu Ukrainai Krievijas agresīvā kara apstākļos”," saka Poliščuka.

Tomēr uzņēmums "Meta", kas ir "Facebook", "WhatsApp" un "Instagram" īpašnieks, apgalvo, ka jau veic “nozīmīgus pasākumus” pret dezinformāciju par karu Ukrainā, ierobežojot piekļuvi RT un "Sputnik" – Krievijas kontrolētam starptautiskajam kabeļtīklam un ziņu vietnei. Taču vai ar to pietiek?

Neraugoties uz lielo tehnoloģiju uzņēmumu apgalvojumiem, tie pietiekami efektīvi necīnās pret dezinformāciju, bet autoritārie režīmi tikmēr kontrolē naratīvus sociālajos medijos.

"Piemēram, 2022. gada martā "Google" bloķēja RT un "Sputnik" "YouTube" kanālus, taču šis ierobežojums neattiecas uz "Google News" un pārlūkprogrammu "Chrome". Tā rezultātā "Google" ar "Google News" starpniecību turpina rādīt propagandu milzīgam skaitam lietotāju, jo 80 % Krievijā izmantoto viedtālruņu ir "Android" ar iepriekš instalētu pārlūkprogrammu "Chrome".

Rezultātā valdības kontrolētie plašsaziņas līdzekļi ar klikšķiem piesātinātu saturu gūst lielāku uzmanību, un "Google" sāk rādīt šos avotus kā populārākos ieteikumus, tādējādi radot apburto loku.

Tas notiek pat pēc tam, kad Krievijas iestādes piemērojušas "Google" ievērojamus naudassodus simtiem miljonu dolāru apmērā un "Google" Krievijā ir uzsācis bankrota procedūru," saka Poliščuka.

Krievijas troļļi arī izmanto noteiktas stratēģijas, lai efektīvi atzīmētu un ziņotu par neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu saturu vietnē "YouTube", kā rezultātā to darbība tiek apturēta. Šī taktika balstās uz daudzu sūdzību iesniegšanu par neatkarīgiem materiāliem, izraisot automātisku satura apturēšanu "YouTube" sistēmās.

Šāda metode ļauj kavēt konkrēta satura izplatīšanu. Izmeklēšanā bieži vien paiet vairākas dienas, lai noteiktu atzīmētā videoklipa atbilstību, un tas mazina ziņas sākotnējo dabisko izplatību.

"Turklāt tādas valstij piederošas platformas kā VK un "RuTube" ir aktīvi veicinājušas un stimulējušas vlogerus radīt saturu savām platformām. Tā rezultātā satura veidotāji, tostarp blogeri, pārgāja uz šīm platformām, jo viņiem bija iespēja nopelnīt ar savu saturu. Rezultātā Krievijas platformu auditorija neatkarīgi no tā, vai tās pieder Krievijas iestādēm, vai ir to kontrolē, ievērojami pieauga. Šis fenomens ir veicinājis Krievijas interesēm atbilstošu platformu vispārējo paplašināšanos," skaidro Poliščuka.

Līdzīga taktika kā "YouTube" tiek izmantota arī citās platformās – roboti un viltus konti, kas atzīmē noteiktu saturu, bieži vien apgalvojot, ka tas ir surogātpasts vai ietver citus pārkāpumus, kā rezultātā kontiem, no kuriem šis saturs publicēts, tiek piemērots ēnu aizliegums. Tas nozīmē, ka konti netiek pilnībā apturēti, bet to redzamība un iesaistīšanās tiek ievērojami samazināta.

"Lielo tehnoloģiju uzņēmumu ierobežotā pieredze netīši nāk par labu prokremliski noskaņotajiem spēkiem. Kā piemēru var minēt Krievijas cenzūras aģentūru "Roskomnadzor", kas pieprasīja, lai "Apple" bloķē tādu neatkarīgu, trimdā strādājošu mediju kā "Meduza" un "Holod" podkāstus. Sākotnēji "Apple" prasību izpildīja, bloķējot podkāstus, bet vēlāk tos atjaunoja. Oficiāli nav paskaidrots, kādēļ šis lēmums tika atcelts. Boti pastāvīgi uzbrūk arī neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu lietotnēm "Google Play" un "Apple Podcast".

Šie uzbrukumi vienmēr notiek pēc līdzīga scenārija: daudzi roboti piešķir sliktus vērtējumus, kā rezultātā lietotnes vērtējums ievērojami samazinās. Mediju pārstāvji ziņo atbalsta dienestam, tomēr ar niecīgiem panākumiem," tā Poliščuka.

Šādu situāciju rašanās tikai izceļ to, ka lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem bieži vien trūkst nepieciešamo prasmju un zināšanu efektīvai propagandas pretdarbībai, ko var skaidrot gan ar personāla, gan izpratnes trūkumu. Tikmēr Krievijas režīms savu naratīvu popularizēšanai tērē nelielas valsts budžetu, kam nav iespējams stāties pretī tikai ar mazajiem medijiem, kas cīnās par izdzīvošanu.

Iespējamais risinājums