Briseles terorakta vaininiekiem piespriesti bargi cietumsodi

2016.gada 22.martā teroristi pašnāvnieki uzspridzinājās Briseles lidostā un vienā no metro stacijām, noslepkavojot 32 cilvēkus, bet vairākus simtus ievainojot. Vēlāk tika ziņots, ka terorakta upuru skaits pieaudzis līdz 35 cilvēkiem.

Francijas pilsonis Salahs Abdeslams un Beļģijas un Marokas pilsonis Mohameds Abrini, kuriem Francijā jau piespriests mūža ieslodzījums par līdzdalību 2015.gada Parīzes slaktiņa sarīkošanā, jūlijā tika atzīti par vainīgiem slepkavībā saistībā ar Briseles teroraktu.

Abrini, kurš bija viens no plānotajiem spridzinātājiem pašnāvniekiem, bet pēdējā brīdī nolēma neuzspridzināties, piektdien tika piespriests 30 gadu cietumsods.

Tiesa nolēma nepiespriest Abdeslamam jaunu cietumsodu pēc tam, kad viņam 2018.gadā Beļģijā tika piespriesti 20 gadi cietumā par kādu apšaudi.

Briselē sarīkotais terorakts netālu no NATO un Eiropas Savienības galvenajām mītnēm bija daļa no uzbrukumu viļņa Eiropā, par kuriem uzņēmās atbildību džihādistu grupējums "Islāma valsts".

Prāva sākās pērnā gada beigās un notika pastiprinātas apsardzes apstākļos bijušajā NATO galvenajā mītnē.

Abdeslams, kurš piektdien kļuva 34 gadus vecs, bija vienīgais izdzīvojušais no 2015.gada Parīzes slaktiņa rīkotājiem. Šajā slaktiņā tika noslepkavoti 130 cilvēki.

Pēc piedalīšanās Parīzes slaktiņā Abdeslams aizbēga uz Briseli, kur četrus mēnešus slēpās dzīvoklī, kas uzņēma "Islāma valsts" vietējās šūniņas locekļus.

Beļģijas tiesa noraidīja Abdeslama lūgumu ļaut viņam palikt Beļģijā, lai izciestu sodu, un viņš tiks nosūtīts atpakaļ uz Franciju, lai izciestu sodu tur.

Abrini tika atzīts par vainīgu dalībā vienā no spridzinātāju pašnāvnieku vienībām, kuras uzbruka Briseles lidostai un metro stacijai. Viņš liecināja, ka pēdējā brīdī nolēmis nedetonēt savu spridzekli lidostā, un šādu lēmumu pieņēmis arī sīriešu izcelsmes Zviedrijas pilsonis Osama Krajems.

Krajemam, Bilalam al Mahuhi un Usamam Ataram tika piespriests mūža ieslodzījums.

Usama Atars, kurš bija "Islāma valsts" augsta ranga komandieris, tika tiesāts aizmuguriski, jo viņš var būt miris Sīrijā 2017.gadā.

Ervē Bajingana Muhirva, kuru atzina par vainīgu "dalībā teroristu grupējuma darbībās", saņēma 10 gadu cietumsodu.

Tiesa nolēma neatņemt Beļģijas pilsonību nevienam no notiesātajiem.