/nginx/o/2023/09/17/15598207t1h325b.jpg)
Vēlmē nezaudēt ieroču nēsāšanas atļauju vairāki desmiti Latvijas nepilsoņu steidz naturalizēties Latvijas pilsonībā. Tā kā no pirmā septembra stājies spēkā likums, kas liedz Latvijas nepilsoņiem turēt īpašumā un lietot sporta un medību ieročus, arī gāzes ieročus un kolekcijai domātos, tad nepilsoņiem atlikušas divas iespējas - vai nu šaušanu veikt tikai licencētās šautuvēs, vai kļūt par Latvijas pilsoni, vēsta raidījums “360TV ZIŅneši”.
Pērn pieņemtie grozījumi ieroču aprites likumā, kas spēkā stājušies šomēnes, daļai nepilsoņu izrādījusies lielāka motivācija mācīties latviešu valodu, vēsturi un himnu nekā jebkādas iepriekšējās integrācijas programmas. Ka Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja priekšnieka vietnieks Andris Melkers skaidroja “360TV ZIŅnešiem”, 40 nepilsoņu šajā laikā naturalizējušies Latvijas pilsonībā un vēl 10 nepilsoņi ir procesā: “Vēl esot nepilsoņa statusā, viņi izpildīja likuma prasību un pārreģistrēja ieročus uz citām personām, taču viņi ir procesā, lai kļūtu par Latvijas pilsoņiem. Tas ļaus atgūt medību ieroču nēsāšanas atļauju.” Uz raidījuma jautājumu, vai tiešām, pateicoties šiem likuma grozījumiem, Latvija ir tikusi pie pussimta jaunu pilsoņu, valsts policijā atbildēja apstiprinoši.
Likumdevēji lēma atņemt medību un sporta ieročus nepilsoņiem, jo viņos saskatīja potenciālu būt nelojāliem Latvijai ar risku sabiedrībai. Latvijas mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks turpina uzskatīt, ka Saeimas deputāti rīkojušies populistiski, piesedzoties ar valsts drošības interesēm: “Runāt par kaut kādu apdraudējumu valsts drošībai no mednieku puses, kas ir nepilsoņi, nav pamata. Lai tiktu pie ieroča atļaujas, jebkurš Latvijas mednieks un sportists iziet dubultu filtru. Vispirms ir Valsts policijas pārbaude, tad informāciju ievāc arī drošības dienests. Pie ieročiem tiek tikai normāli, adekvāti un, teiksim tā, valstij lojāli cilvēki. Pēc tautības, etniskās vai pēc reliģiskās pārliecības pieņemt politisku lēmumu, pasludinot kādu par nelojālu, bija diezgan absurdi.”
Vienpadsmit mēnešu laikā, kopš zināms par grozījumiem likumā, konfliktu ar medniekiem un sportistiem praktiski nav bijis. No vairāk nekā 1200 ieroču īpašnieku, kurus ietekmē likuma grozījumi, tikai trīs nepilsoņi nav izpildījuši likuma prasības. Valsts policija veic darbības, lai atņemtu šos ieročus un, iespējams, sauktu šīs trīs personas pie kriminālatbildības. Visi pārējie ieroči ir pārreģistrēti uz citām personām vai nodoti policijai iznīcināšanai.
Atgādinām, ka pērn oktobrī spēkā steidzamības kārtā pieņemtie grozījumi Ieroču aprites likumā, ar kuriem noteica pārejas periodu līdz 2023. gada 1. septembrim, kad anulē izsniegtās ieroču atļaujas Latvijas nepilsoņiem, kā arī personām, kuras Latvijā saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, bet nav NATO dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas, Jaunzēlandes vai Ukrainas pilsoņi.