Vienās aprindās to sauc par "šķidro zeltu", citās – par "zaļo zeltu", un, spriežot pēc cenu pieauguma šim produktam pēdējo divu gadu laikā, salīdzināšana ar zeltu ir vietā. 

Pirms šī gada bezprecedenta pasaules cenu kāpuma iepriekšējais rekords sasniegts vēl teju pirms 30 gadiem - 1996. gada decembrī, kad "extra virgin" olīveļļas cena bija aptuveni 6242 ASV dolāri par tonnu.

Klimata pārmaiņas sāk sist pa kabatu

Olīveļļas cenas visā pasaulē sāka augt jau pagājušajā gadā saistībā ar sliktajām ražām Eiropā. Jānorāda, ka Eiropa ir lielākais olīveļļas ražotājs, lai gan arī citviet pasaulē netrūkst olīvu audzētāju.

Lielākā olīveļļas ražotājvalsts pasaulē ir Spānija, kam seko Itālija un Grieķija. Nedaudz mazākos, bet tāpat ievērojamos apjomos olīveļļu ražo arī Turcijā, Tunisijā un Portugālē.

Jau pagājušajā gadā piedzīvotais sausums vasarā Vidusjūras reģiona valstīs sekmēja sliktas ražas. Taču, lai saprastu, kāpēc olīveļļas cenas strauji nekāpa uzreiz pērn rudenī, jāpaskaidro, ka olīvu novākšana sākas rudens mēnešos un atkarībā no valsts un laikapstākļiem var ilgt pat līdz februārim. Līdz ar to tikai šā gada sākumā varēja, tā sakot, sākt skaitīt cāļus un objektīvi novērtēt situāciju. Vien nesen ir aplēsts, ka 2022./2023. ražas gadā būs saražots par ceturtdaļu mazāk olīveļļas nekā iepriekšējā.

Komentāri (3)
CopyLinkedIn Draugiem X