“Tur bija figūras bez sejas.” Klīnisko nāvi piedzīvojušie atklāj “aizsaulē” pieredzēto (4)

Pētījumā tika iesaistīti 567 cilvēki, kuri no 2018. maija līdz 2020. gada martam ASV un Lielbritānijā piedzīvoja sirds apstāšanos. Mazāk nekā 10% no šiem cilvēkiem vēlāk pilnībā atveseļojās. 4 no 10 pacientiem, kuri izdzīvoja, ir atmiņas par nāves brīdi.

“Es atminos, ka biju plašā laukā, kurā bija daudzas pelēkas teltis. Un tur bija figūras bez sejas. Es atceros, kā gāju cauri kanjonam, kura vienā malā bija cilvēki baltos halātos ar kapuci. Viņi slēpa savas sejas. Pēdējā lieta, ko atceros, bija tāda, ka viņi visi rādīja ar pirkstu uz mani. Tad pasauli ieskāva pelēcība,” pētniekiem stāstīja viens izdzīvojušais.

Sirds apstāšanās brīdī tā pēkšņi pārstāj dzīt uz priekšu asinis. Tad cilvēks zaudē samaņu. Ja nekavējoties netiek sniegta palīdzība, cilvēks var nomirt.

“Es atceros, ka redzēju savu tēvu,” klīniskās nāves brīdi atcerējās vēl kāds pacients.

Lai arī ārsti ilgi uzskatīja, ka skābekļa trūkuma dēļ smadzenēs rodas neatgriezeniski bojājumi jau 10 minūtes pēc sirds apstāšanās, tomēr jaunajā pētījumā atklāts, ka to aktivitāte var atjaunoties vēl ilgi pēc sirds apstāšanās.

“Es dzirdēju savu vārdu atkal un atkal. Man visapkārt bija dēmoni un briesmoņi. Man bija sajūta, ka viņi cenšas noraut man locekļus. Augšējā labajā stūrī – lai kur es arī atrastos – es kādu redzēju. Tam nebija sejas, tomēr tas bija vīrietis. Viņš kliedza manu vārdu un grāba aiz rokas, pirms nav par vēlu. Es pasniedzos pretī un jutu, ka mani velk viņa virzienā. Tad izdzirdēju: “Vai viņa elpo? Vai viņa elpo?”” stāstīja cita paciente.

Aptuveni 40% pacientu, kuru smadzenes tika novērotas pēc sirds apstāšanās, stundas laikā pēc tās smadzeņu aktivitāte pilnībā atjaunojās. Instrumenti arī parādīja, ka pēc sirds apstāšanās smadzenēs norisinājās daudzi procesi, kas liecina par aktīvām mentālām funkcijām. Zinātnieki saka, ka mirstošas smadzenes var likt cilvēkam pieredzēt jaunas dimensijas, kā arī uzjundīt daudzas bērnības atmiņas.

Pagaidām zinātnieki vēl nav pierādījuši saikni starp šīm pieredzēm un nāvi. Nepieciešami vēl tālāki pētījumi, lai tiktu skaidrībā, kas un kāpēc notiek cilvēka smadzenēs, kad tas mirst.