Izzinot jaunus dārgumus ar Betaniju Hjūzu

Uguns siena Azerbaidžānā, kas deg kopš 1950. gadiem

Netālu no Baku Abšeronas pussalā atrodams kāds savdabīgs fenomens: to sauc par Janardagu jeb degošo kalnu. Janardags ir viens no brīnumainākajiem dabas fenomeniem pasaulē: tā liesmas stiepjas pat trīs metru augstumā, un to ierosina dabasgāze, kas no pazemes šeit izspraucas virszemē. Šīs liesmas savdabīgajā ainavā bijušas zināmas ilgstošā vēstures periodā, un piesaistījušas ceļotājus no visas pasaules, tostarp Aleksandru Dimā 19. gadsimtā. Dinā šīs liesmas savos rakstos salīdzināja ar Vezuva vulkānu pie Pompejas. Viņš rakstīja, ka šis uguns nekad neizdziest, un to nenodzēš ne vēji, ne vētras. Un tas nav pārspīlēts – daži uguns aizmetņi laiku pa laikam izdziest, bet viena no uguns sienām deg jau kopš 1950. gadiem, kad to nejauši aizdedzināja kāds gans ar cigareti.

Vien dažus kilometrus tālāk šī savādā vide rada vēl kādu dabas brīnumu, ko darbina gāze pazemē – dubļu vulkānus. Azerbaidžānā ir vairāk nekā 700 dubļu vulkānu – daži no tiem ir pat 25 miljonus gadu veci, un izmēra ziņā tie variē no dažu metru platuma līdz pat 700 metru augstumam un 10 kilometru platumam. Šie vulkāni nav verdoši karstas magmas radīti – tie veidojas, kad metāna gāze mijiedarbojas ar pazemes ūdeņiem, veidojot burbuļojošus baseinus. Interesantā kārtā Azerbaidžānā tie nereti ir auksti, reizēm vien pāris grādus virs sasaluma sliekšņa.

Kipra – Afrodītes dzimšanas vieta, kur viņu attēloja nevis kā skaistuli, bet akmens kaudzi

Kipras sala atrodas Eiropas, Āzijas un Āfrikas krustcelēs. Gadsimtiem ilgi tā bijusi svešzemju spēku un ietekmes pakļautībā, un tieši šī vieta mītos tiek uzskatīta par mīlas dievietes Afrodītes dzimšanas vietu. Saskaņā ar stāstiem, Afrodīte dzima neparastā veidā. Kad debesu dievību Urānu kastrēja viņa dēls, viņa dzimumorgāni tika iemesti jūrā netālu no Kipras. Tur tie sastapās ar mutuļojošu jūru un apbrīnojamā kārtā deva dzīvību visskaistākajai grieķu dievietei. Senajos laikos svētceļnieki devās uz šo salu, lai meklētu viņas palīdzību mīlas jautājumos. Uz sakas atrodamas simtiem figūras, kas simbolizē tos, kas ieradās apbrīnot Afrodīti. Interesanti, ka lielākoties viņu attēlo kā dievieti ar klasisku skaistumu, bet Kiprā viņai ir piešķirta cita vizualizācija – liela akmeņu formācija, ko sauc par “Afrodītes klinti” jeb Petra tou Romiou. Agrīnie kulti nereti pielūdza abstraktus objektus ar simbolisku nozīmi. Afrodīte bija aizvēstures mīts un klasisks tēls. Kiprai gadsimtiem ilgi bija savi auglības simboli, un tos varēja sajaukt ar starptautiskas ietekmes stāstiem. Tādēļ radās stāsts par Kipras Afrodīti, un arī mūsdienās šī klints ir populārs apskates objekts tūristiem. Vietējais mīts vēsta, ka jebkurš, kas appeldēs apkārt Afrodītes klintij, būs apveltīts ar mūžīgu skaistumu.

Senos laikos cilvēki no visas pasaules devās uz Kipru, lai pielūgtu šo dievieti, radot jaunus slāņus mītam par viņu un veidojot sarežģītas figūras tēlu, kas bija ne vien noslēpumaina, bet arī apveltīta ar tūkstošgadēm senu simbolismu par dzīvību, mīlestību un sieviešu un vīriešu ambīcijām.

Savu ceļojumu laikā Betanija Hjūza parādīs mums lietu to pusi, kuru mēs neapjautām, lai arī šķita, ka par konkrēto faktu zinām pilnīgi visu. “Dārgumi ar Betaniju Hjūzu” – 1. un 2. sezona TV ekrānos šajā nedēļas nogalē, tikai kanālā Viasat History.

Seko mums arī Facebook