Eiropas Savienība (ES) ir veikusi virkni pasākumu, lai uzlabotu savu enerģētisko drošību pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Šo pasākumu rezultātā ES ir izdevies samazināt savu atkarību no Krievijas gāzes un uzkrāt pietiekami daudz krājumu, lai nodrošinātu siltumu ziemā. Tomēr joprojām pastāv vairāki riski, kas varētu apdraudēt ES enerģētisko drošību, vēsta “Forbes”.
ES samazina atkarību no Krievijas gāzes, bet riski joprojām pastāv
Pēc pēdējiem augusta datiem ES gāzes krājumi ir sasnieguši jau 93,9%, kas ir ievērojami augstāks līmenis nekā pagājušajā gadā. Tas ir iespējams, pateicoties vairākiem faktoriem.
Pirmkārt, ES ir samazinājusi savu gāzes patēriņu, palielinot energoefektivitāti un aizstājot gāzi ar citiem enerģijas avotiem. Otrkārt, ES ir palielinājusi gāzes importu no citām valstīm, tostarp no ASV, Kataras un Norvēģijas. Tāpat ES ir arī ieviesusi vairākus pasākumus, lai ierobežotu gāzes cenu kāpumu, tostarp ierobežojot gāzes cenu biržā.
Viena no svarīgākajām iniciatīvām ir gāzes patēriņa samazināšana. ES plānoja samazināt gāzes patēriņu par 15%, un tā ir pārsniegusi šo mērķi, samazinot patēriņu par 18%. Tas ir panākts ne tikai ar energoefektivitātes pasākumiem, bet arī ar gāzes aizstāšanu ar citiem enerģijas avotiem un dažu energoietilpīgo nozaru, piemēram, metalurģijas un ķīmiskās rūpniecības, ražošanas samazināšanu.
ES ir arī diversificējusi gāzes piegādes avotus, palielinot ievestās šķidrās dabasgāzes (LNG) daudzumu no Amerikas Savienotajām Valstīm. Tas ir samazinājis atkarību no Krievijas gāzes piegādēm. Turklāt ES ir veicis ieguldījumus atjaunojamajā enerģijā, lai samazinātu gāzes patēriņu enerģijas ražošanā.
Tomēr joprojām pastāv vairāki riski, kas varētu apdraudēt ES enerģētisko drošību. Viens no riskiem ir tas, ka Krievija varētu pilnībā pārtraukt gāzes piegādes ES. Tā varētu būt kā reakcija uz ES sankcijām pret Krieviju, vai arī Krievija varētu vēl aktīvāk izmantot gāzi kā politisku ieroci.
Vēl viens risks ir tas, ka ziema varētu būt netipiski auksta, kas varētu izraisīt lielāku gāzes pieprasījumu. Tas teorētiski varētu apdraudēt ES spēju nodrošināt pietiekami daudz gāzes visiem patērētājiem. Tomēr, ja ziema būs silta, tad Eiropa varētu pārdzīvot to bez Krievijas gāzes.
Kopumā ES ir veikusi vairākas darbības, lai uzlabotu enerģijas piegādes situāciju un samazinātu atkarību no viena piegādes avota, un šie pasākumi ir nesuši pozitīvus rezultātus, ļaujot ES sagatavoties gāzes piegādēm šajā ziemā.