PAVAICĀ TVNET ŽURNĀLISTAM ⟩ Vai Ogres novada pašvaldība cenšas ierobežot vārda brīvību? (2)

Lasītājs aicina īpaši pievērst uzmanību punktiem, kas raisot pārdomas par vārda brīvību un, iespējams, izskatās pēc mēģinājuma apklusināt tos, kas Ogres novada pašvaldībā domā citādāk. Lasītāja uzmanību piesaistījuši šie kodeksa punkti (saglabāta oriģinālā rakstība):

6. Darbinieks savus pienākumus veic, ievērojot šādus ētikas pamatprincipus:

6.2. atbildība, savus pienākumus veic rūpīgi un ievērojot normatīvo aktu prasības, kā arī apzinoties, ka ar savu rīcību ietekmē kopīgo Pašvaldības darbība rezultātu un iedzīvotāju intereses. Tādēļ darbinieks neiesaistās un neveicina darbības, kas apzināti diskreditē Pašvaldību vai tās darbiniekus un mazina sabiedrības uzticību Pašvaldībai;

6.5. atklātība, kas ietver arī darbinieka atbildīgu rīcību ikdienas komunikācijā, tai skaitā interneta vietnēs un sociālajos tīklos. Darbinieka radītā vai izplatītā informācija nedrīkst ietvert necenzētu valodu, agresīvu, nomelnojošu, aizvainojošu, nepatiesu, aizskarošu, pieklājības normām neatbilstošu saturu, tai skaitā fotogrāfijas un attēlus, kas pēc savas būtības rada nepareizu priekšstatu par darbinieka pārstāvēto darba vietu vai kolēģiem. Informāciju un skaidrojumus par Pašvaldības vai tās iestādes darbību un pieņemtajiem lēmumiem darbinieks, izņemot domes priekšsēdētāju, domes priekšsēdētāja vietnieku, izpilddirektoru, izpilddirektora vietnieku un iestādes vadītāju, drīkst sniegt tikai ar Pašvaldības Centrālās administrācijas Komunikācijas nodaļas starpniecību vai saskaņojumu;

7. Darbinieks apzinās, ka katra atsevišķa darbinieka uzvedība un rīcība veido Pašvaldības kopējo tēlu sabiedrībā. Piekrītot darbam Pašvaldībā, darbinieks pieņem Pašvaldības noteiktās vērtības, apņemas tās īstenot savā darbībā un ir atbildīgs par savu rīcību darbiniekam noteiktajā darba laikā un ārpus tā, veicinot sabiedrības uzticību Pašvaldībai un tās pieņemtajiem lēmumiem.

15. Paužot viedokli ārpus amata vai darba pienākumu pildīšanas, tai skaitā sociālajos tīklos, darbinieks tiecas sniegt pārbaudītu informāciju par Pašvaldību un izteikties cieņpilni, veicinot izpratni par Pašvaldības lomu un darbu.

Vai darba vieta drīkst ierobežot vārda brīvību? 

Tiesības uz vārda brīvību Latvijā ir noteiktas Satversmes 100. punktā: “Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.”

Tomēr pat valsts līmenī vārda brīvību nav iespējams garantēt absolūtu, piemēram, ja ir runa par valsts drošības jautājumiem. “Valsts šīs tiesības noteiktā kārtībā un apjomā var ierobežot, ja to paredz likums, ja tam ir leģitīms mērķis un ja tas demokrātiskā sabiedrībā ir nepieciešams,” skaidro Tiesībsargs. 

Tāpat arī darba devējam ir tiesības darba vietas interesēs noteikt ierebežojumus darbiniekiem. "Darba devējam darba kārtības noteikumos ir tiesības noteikt uzvedības noteikumus, kas darbiniekam ir jāievēro. Piemēram, ka darbinieks apņemas nepieļaut rīcību, kas varētu kaitēt darba devējam, tā reputācijai, vērtībām, interesēm," LV portālam skaidro zvērināta advokāte Gita Oškāja. 

Ogres novada pašvaldība nav vienīgā darba vieta Latvijā, kura nosaka ierobežojumus attiecībā uz darbinieku publisko komunikāciju, ja tas var skart darba vietu. Piemēram, Cēsu novada pašvaldības Vērtību un ētikas deklarācija paredz, ka darbinieki izvairās no aktivitātēm un darbībām, kas var mazināt sabiedrības uzticēšanos pašvaldībai, kā arī, ka darbinieks savos publiskajos izteikumos ir lojāls pret pašvaldību. 

Arī Siguldas novada pašvaldības Ētikas kodeksā norādīts, ka darbinieks savos izteikumos ir lojāls pašvaldībai, bet, paužot viedokli plašsaziņas līdzekļiem, to iepriekš saskaņo ar pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītāju. Līdzīgi ierobežojumi, kas nosaka darbinieka vārda brīvības robežas attiecībā uz darba vietu, ir atrodami daudzu Latvijas darba vietu ētikas kodeksos vai iekšējās kārtības noteikumos.