Trauksmes cēlāji: drosmīgie, kuri riskē ar savu karjeru taisnības vārdā

Tiek norādīts, ka tieši tādēļ kompānijās pastāv trauksmes celšanas noteikumi un programmas.

Ja kompānija FTX trauksmes celšanai būtu pievērsusi pienācīgu uzmanību un stingri rīkojusies, tā ātrāk būtu atklājusi masveida pārkāpumus, un, iespējams, uzņēmuma krahu būtu izdevies novērst.

Ņemot vērā vairākus trauksmes ziņojumus pirms FTX sabrukuma, šis gadījums drīzāk ir vērtējams kā anomālija. Vairumā gadījumu uzņēmuma nelikumību liecinieki drīzāk aizvērtu acis un klusētu, tādējādi saglabājot mieru un darbu.

Tas ir tādēļ, ka trauksmes celšana nav viegls uzdevums. Darbinieki, kuri nolemj ziņot par iekšējiem pārkāpumiem, uzņemas ievērojamu risku. Tā vietā, lai viņus uzslavētu par drosmi, viņiem bieži vien nākas zaudēt ne tikai darbu, bet pat reputāciju. Nereti uzņēmumi, kurus trauksmes cēlāji mēģina atmaskot, padara viņu dzīvi teju vai neciešamu.

Masačūsetsas Amhērstas Universitātes profesoru Fransīnas Bermanes un Dženiferas Lundkvistas pētījumi atklāj, ka vairāk trauksmi ceļ sievietes, kuras arī saskaras ar augstāku atriebības līmeni nekā trauksmes cēlāji vīrieši. Sievietes, šķiet, labprātāk nekā vīrieši ziņo par pārkāpumiem, ja to var darīt anonīmi, domājot, ka tas ir veids, kā izvairīties no iespējamajām sekām.

Hārvarda universitātes veiktajā pētījumā konstatēts, ka 82% trauksmes cēlēju tika vajāti pēc apsūdzību izvirzīšanas uzņēmumam un 60% zaudēja darbu. Citas bieži novērotas sekas ir iekļaušana melnajā sarakstā, liedzot darbiniekam darbu uzņēmumā, sociāla izstumšana un liels psiholoģiskais spiediens, kas rezultējas milzīgā stresā.

Trauksmes celšana runā par darbinieka pienākuma, lojalitātes un morālā pienākuma apziņu.

Reti gadās, ka trauksmes cēlājs atklāj visu neērto informāciju, cerot uz ātru peļņu. Arī gadījumos, kad par trauksmes celšanu tiek paredzēta noteikta naudas atlīdzība, process ilgst gadiem un izmaksas tiek veiktas vien pēc tam, kad izmeklēšana par pārkāpumiem ir noslēgusies.

Vēl jo vairāk, trauksmes cēlājiem ir jārēķinās ar iespējām, ka uzņēmuma vadība var mēģināt jebkādā veidā viņus apklusināt, piemēram, apsolot naudu par klusēšanu. Neatkarīgi no finansiālā ieguvuma daudzi trauksmes cēlāji saskaras ar vientulību un depresiju.

Arī uzņēmumu iekšējā kultūra atstāj lielu ietekmi uz to, kā darbinieki jūtas kompānijā un kolēģu vidū un vai viņi ir gatavi kļūst par trauksmes cēlājiem. Lai vadītu veiksmīgu trauksmes celšanas programmu, uzņēmumiem jārada vide, kurā valda caurspīdīgums un netiek tolerēta atriebība.

Uzņēmumi ir atbildīgi par pārredzamas vides veidošanu, lai viņu trauksmes celšanas programmas būtu veiksmīgas. Pārredzama darba vides veidošana ir būtiska – tā uzlabo kopējo uzņēmuma produktivitāti un klientu apkalpošanu. Tāpat uzņēmumiem ir jāveicina vide, kurā darbiniekam nebūtu nekādu problēmu runāt par sasāpējušiem jautājumiem un par to nesaņemt sodu. Galu galā darbinieki jūtas labāk vidē, kur valda liela drošība un aizsardzība. Tas pats attiecas arī uz uzņēmumiem.