Šodienas redaktors:
Jānis Tereško

Par Saeimas priekšsēdētāju ievēl ZZS politiķi Daigu Mieriņu (30)

Priekšsēdētāja biedre - Ņenaševa
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa. Foto: Evija Trifanova/LETA
  • Saeima trīs balsojumos noraida Kūtra kandidatūru
  • Saeimas priekšsēdētājas amatā ar 55 balsīm apstiprināta Daiga Mieriņa
  • Par Saeimas priekšsēdētāja biedri ievēlēta Antoņina Ņenaševa

Saeima trešdien ārkārtas sēdē no amata atcēla parlamenta priekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu. Tālāk Saeima lēma par jaunā spīkera iecelšanu, bet nevienam no izvirzītajiem kandidātiem neizdevās savākt pietiekamu balsu skaitu. Pēc pārtraukuma tika paziņots, ka augstajam amatam izvirzīti divi jauni kandidāti: Daiga Mieriņa un Aleksejs Rosļikovs. Par Mieriņu nobalsoja 55 deputāti, savukārt Rosļikovs guva tikai deviņu paša vadītās partijas parlamentāriešu atbalstu.

Par Saeimas priekšsēdētāju otrdien ievēlēta koalīcijas virzītā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāve Daiga Mieriņa.

Par Mieriņu nobalsoja 55 deputāti - ZZS, "Jaunās vienotības" un "Progresīvo" deputāti, kā arī atsevišķi "Latvija pirmajā vietā" parlamentārieši, piemēram, Linda Liepiņa, Ramona Petraviča, Ainārs un Ričards Šleseri.

Pret Mieriņu balsoja 34 parlamentārieši.

Par otru kandidātu Alekseju Rosļikovu nobalsoja deviņi viņa partijas deputāti, bet 80 balsoja pret.

Teju uzreiz pēc ievēlēšanas jaunajā amatā Mieriņa kļuva arī par Valsts prezidenta pienākumu izpildītāju, jo prezidents Edgars Rinkēvičs pašlaik uzturas ASV, bet prezidenta prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda Saeimas priekšsēdētājs. Viņš šodien attālināti izdevis paziņojumu, ka Mieriņa pildīs Valsts prezidenta pienākumus līdz 23.septembra dienas vidum, kad Rinkēvičs pārradīsies Latvijā. Līdz šodienas Saeimas priekšsēdētāja amata ieņēmēju rokādei prezidenta pienākumi bija uzticēti Edvardam Smiltēnam (AS).

Pēc apstiprināšanas amatā Mieriņa uzsvēra, ka centīsies darīt visu, lai attaisnotu viņai uzliktās cerības gan iedzīvotāju vidū, gan arī pārstāvot Latviju starptautiski.

Jaunievēlētā Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka politiķu primārais uzdevums ir uzlabot iedzīvotāju dzīves līmeni, "lai arī mūsu bērni varētu augt brīnišķīgā zemē - Latvijā".

Mieriņa apliecināja gatavību apmeklēt katru Saeimas frakciju, lai deputātiem būtu iespēja viņu izvaicāt. ZZS politiķe akcentēja arī sabiedrības saliedētības nozīmību, kā arī priekšā stāvošos darba izaicinājumus.

Jaunā, Evikas Siliņas (JV) valdības koalīcija - ZZS, "Jaunā vienotība" (JV) un "Progresīvie" - par Mieriņas kandidatūru Saeimas priekšsēdētājas amatam vienojās pēc tam, kad atbalstu neguva ZZS virzītais Gunārs Kūtris.

Kūtris iepriekš bija ieguvis arī JV un "Progresīvo" akceptu, taču pēdējās dienās viņa izteikumi medijos radīja sašutumu sabiedrībā un jautājumus par atbilstību amatam.

Savukārt par Saeimas priekšsēdētāja biedri ievēlēta partijas "Progresīvie" politiķe Antoņina Ņenaševa.

Viņa līdz šim bija Saeimas sekretāra biedre.

Saeimas sekretāra amatā ievēlēts šodien no Saeimas priekšsēdētāja amata atsauktais Edvards Smiltēns (AS).

Par Smiltēnu nobalsoja visi 73 deputāti, kuri piedalījās balsojumā.

Savukārt Saeimas sekretāra biedra amatā ievēlēts Jānis Grasbergs (NA). Arī par viņu nobalsoja 73 parlamentārieši. 

Kā parlaments balsoja par Kūtri un Sprindžuku

Par Kūtra kandidatūru pirmajā kārtā balsoja Zaļo un zemnieku savienības un "Stabilitātei" parlamentārieši, kā arī pie frakcijām nepiederošais deputāts Oļegs Burovs. Savukārt pret Kūtri balsoja "Jaunās vienotības" (JV) un "Progresīvo" deputāti.

Par Sprindžuku balsoja "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības parlamentārieši, savukārt pret bija JV un "Progresīvo" deputāti.

Kopā vēlēšanu biļetenus saņēma un balsošanā piedalījās 88 deputāti. Par derīgiem tika atzīti 85 nodotie biļeteni. Pret visiem kandidātiem nobalsoja 36 deputāti.

Par Kūtri nobalsoja 26 deputāti, savukārt 59 balsoja pret. Par Sprindžuku nobalsoja 23 deputāti, bet pret bija 62 parlamentārieši.

Minētais nozīmē, ka par abiem kandidātiem Saeimai bija jābalso vēlreiz, taču arī šī kārta noslēdzās bez rezultāta. 

Otrajā balsojumā par Kūtri nobalsoja 26 parlamentārieši, bet 61 bija pret, tikmēr par Sprindžuku nobalsoja 25 deputāti, 62 balsojot pret viņu.

Otrajā balsojumā partijas pauda tādu pašu attieksmi pret kandidātiem kā pirmajā balsojumā.

Arī trešajā balsojumā Kūtra kandidatūra tika noraidīta.

Jaunu kandidātu izvirzīšanai - stunda laika

Pēc neveiksmīgā mēģinājuma tikt pie jauna Saeimas priekšsēdētāja Saeimas sēdes vadītāja Zanda Kalniņa-Lukaševiča informēja klātesošos, ka jāizvirza jauni kandidāti, tam piedāvājot atvēlēt stundu laika.

Minētais priekšlikums guva deputātu atbalstu, taču opozīcijas partijas - Nacionālā apvienība (NA) un "Apvienotais saraksts" - rosināja dot iespēju deputātiem iztaujāt jaunos Saeimas spīkera amata kandidātus. NA līderis Raivis Dzintars uzsvēra, ka tam optimāli vajadzētu nedēļu, piebilstot, ka pirms lēmuma pieņemšanas un balsošanas ir būtiski uzklausīt augstā amata pretendentus.

Saeimas vairākums balsojumā šādu iespēju noraidīja, līdz ar to Saeima šodien balsos par vienu vai vairākiem Saeimas priekšsēdētāja amata kandidātiem, kuri par šādiem amata pretendentiem vismaz publiski būs kļuvuši vien stundu pirms balsojuma.

Iepriekš kuluāros izskanējis, ka, ja Kūtri neievēlētu par Saeimas spīkeru arī otrajā balsojumā, tad Zaļo un zemnieku savienība varētu virzīt Daigas Mieriņas kandidatūru Saeimas priekšsēdētāja amatam.

Kūtris līdz šim bija minēts kā koalīcijā akceptu guvis kandidāts šim amatam, taču pēdējās dienās Kūtra izteikumi presē radīja sašutumu un jautājumus par viņa atbilstību amatam. Kūtri amatam virzīja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), lai arī koalīcijas partneri vēlējās, lai ZZS "apdomātos".

ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis norādīja, ka ZZS tagad apspriedīsies par izveidojušos situāciju. Vaicāts par tālākajām attiecībām jaunajā koalīcijā pēc partneru balsojuma pret Kūtri, ZZS politiķis norādīja, ka jāskatās arī uz to, kā diena beigsies, un tā pašlaik vēl "ir pusceļā".

Tikmēr Sprindžuku amatam virzīja šodien no amata atceltais spīkeris Edvards Smiltēns (AS).

Saeima atsauc Smiltēnu no amata

Teju pusotru stundu šodien notika debates saistībā ar jautājumu par Smiltēna atsaukšanu no amata. Tajās piedalījās visas opozīcijā esošās partijas, atsevišķiem deputātiem uzrunās vēršoties tieši pie JV politiķiem un mudinot viņus kārtīgi apdomāt savu rīcību sekas. No pašreizējās koalīcijas runāt debatēs interesi izrādīja vien Viktors Valainis (ZZS), kurš, izvirzot Kūtri spīkera amatam, uzsvēra, ka Zaļo un zemnieku savienība nebūs destruktīva.

Citi koalīcijas partneri debatēs nepiedalījās un savu pozīciju esošajā situācijā izvēlējās neskaidrot.

Tikmēr par jauno amata kandidātu pieteikšanu debates izpalika vispār. Neviens no Saeimā pārstāvētajiem spēkiem nepamatoja savu izvēli par kandidātu izvirzīšanu, kā arī neviens nedevās pie Saeimas tribīnes tā vai citādi raksturot kandidātus un savu motivāciju.

Vienīgās "sarunas", kas starp politiķiem notika Saeimas zālē pēc Smiltēna atsaukšanas no spīkera amata, bija saistītas ar to, vai drīkst Saeimas priekšsēdētāja amatu izvirzīt burtiski minūtes laikā.

Tālāk deputāti devās balsot. Balsojums par Saeimas priekšsēdētāju notiek ar vēlēšanu zīmēm. 

Kā ziņots, pret Kūtri vērsta plaša kritika saistībā ar viņa publiskajiem izteikumiem par piemēra ņemšanu no dažādiem, tostarp apsūdzētiem, oligarhiem.

Saeima šodien arī atjaunoja deputāta mandātus bijušajiem ministriem Krišjāņa Kariņa (JV) demisionējušajā valdībā.

Deputāta mandāts atjaunots Raimondam Čudaram (JV), Ilzei Indriksonei (NA), Mārim Kučinskim (AS), Inārai Mūrniecei (NA), Naurim Puntulim (NA), Mārim Sprindžukam (AS), Didzim Šmitam (AS) un Jānim Vitenbergam (NA), kuri bija nolikuši deputāta mandātu uz laiku, kamēr ieņēma ministru amatus iepriekšējā valdībā.

Līdz ar šīm izmaiņām darbu 14.Saeimā noslēgs Ieva Brante (AS), Normunds Dzintars (NA), Arnolds Jātnieks (NA), Jurģis Klotiņš (NA), Ģirts Lapiņš (NA), Edgars Putra (AS) un Andrejs Svilāns (AS).

Kā ziņots, pagājušajā nedēļā Saeimas vairākums apstiprināja Evikas Siliņas (JV) vadīto Ministru kabinetu, kurā pārstāvēta JV, Zaļo un zemnieku savienība un "Progresīvie".

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu