Eiropas Cilvēktiesību tiesas priekšsēdētāja: Spriedumu izpildi kavē politiska pretestība

Pērn ECT bija 880 lietas un 200 vadošās lietas. Kaut arī sprieduma neizpilde joprojām ir neatrisināta problēma, tomēr lielākā daļa spriedumu lielākajā daļā valstu tiek labi izpildīti, un Latvija tam ir piemērs, sacīja O'Līrija.

2022.gadā gan pieaudzis lietu skaits, kas gaida izpildi, bet tas saistīts ar tiesas pieņemto spriedumu skaita pieaugumu šajā laikā. Neizskatīto lietu skaita uzkrājums ir zemākais kopš 2007.gada.

Runājot par problēmām spriedumu izpildē, ECT priekšsēdētāja minēja apzinātu politisku pretestību, praktiskas finansiālas grūtības, efektīva izpildes mehānisma trūkumu un arī pretestību, ko izrāda nacionālās konstitucionālās identitātes.

Ja runā par apzinātu politisku pretestību, tad tas ir politiska lēmuma jautājums un ne obligāti prasa vērienīgas strukturālas reformas vai milzīgus finansiālus ieguldījumus, sacīja ECT priekšsēdētāja.

"Tiesas spriedumu izpilde ir sarežģīts jautājums, un tiesa sastopas ar ļoti dažādiem pārkāpumiem attiecībā uz dažādiem konvencijas pantiem, un, protams, nav viens risinājums visiem gadījumiem, un arī līgumslēdzēju pusēm nav viens vienīgs modelis, kā to var izpildīt," uzsvēra O'Līrija.

Jau ziņots, ka ceturtdien Satversmes tiesa un Augstākā tiesa organizē starptautisku konferenci "Tiesu varas loma Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu izpildē" ar mērķi stiprināt Eiropas tiesu savstarpējo dialogu un kopīgās vērtības Eiropas tiesiskajā telpā.

Konference notiek Latvijas prezidentūras Eiropas Padomes Ministru komitejā ietvaros, un tās galvenā tēma ir tiesiskuma stiprināšana, kas vienlaikus ir viens no mērķiem, ko Latvija ir izvirzījusi savā prezidentūrā.