Bartaševičs uzsver, ka, neskatoties uz VARAM un FM publiski paustajiem izteikumiem par Rēzeknes nevēlēšanos sadarboties, informācijas nesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu, Rēzeknes pilsētas pašvaldība "kopš augusta sākuma sniegusi atbildes, ievērojot noteiktos termiņus un prasības". Tāpat pašvaldības vadītājs vēstulē pauž, ka sagaidot gan no VARAM, gan no FM "konstruktīvu rīcību, kas vērsta uz sadarbību un problēmu risināšanu".
Rēzeknes domes priekšsēdētāja ieskatā veids, kā VARAM formulējusi paskaidrojumu pieprasījumu, "viennozīmīgi norāda uz to, ka paskaidrojuma pieņemšana no manis ir tikai formāla likuma izpilde" un atstādināšanas no amata process esot sākts, pamatojoties "vienīgi uz ministrijas izdarītajiem pieņēmumiem", bet nesaturot "pierādījumus par konkrēto normatīvo aktu pārkāpumiem".
Lēmuma pieņemšana par atstādināšanu varētu tikt vērtēta, ja patlaban Rēzeknes pilsētas pašvaldībā notiekošajā Valsts kontroles revīzijā un FM finanšu auditā tiktu atklāti konkrēti Bartaševiča kā pašvaldības vadītāja pieļauti likuma pārkāpumi, kuri turklāt "nepastarpināti ir izraisījuši konkrētās finanšu grūtības Rēzeknes pilsētas pašvaldībā", pauž pašvaldības vadītājs.
Vēstules finanšu situāciju aprakstošajā daļā Bartaševičs pauž, ka 2023.gada budžeta plānošanas periodā tika konstatēts, ka budžeta deficīts sasniedz 13 miljonus eiro un tika nolemts veikt investīciju daļas samazināšanu.
Vēstulē atkārtoti pausti jau iepriekš publiski izskanējušie skaidrojumi par izmaksu pieaugumu, uzsverot, ka pašvaldības saistību apjoms ir "būtiski palielinājies no pašvaldības rīcības neatkarīgu apsvērumu dēļ".
Kā ziņots, iepriekšējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS) septembrī sāka Rēzeknes mēra Bartaševiča atstādināšanas procedūru, taču gala lēmums par to, vai Rēzeknes mēru atlaist, būs jāpieņem Bērziņai.