Uz tālas planētas, iespējams, atklātas dzīvības pēdas (10)

Iespējams, uz planētas “K2-18b” atrasta molekula dimetilsulfīds (DMS). Uz Zemes šī molekula rodas dzīvības procesu rezultātā.

Pētnieki gan uzsver, ka ir nepieciešams vairāk datu, lai pavisam droši apstiprinātu molekulas eksistenci uz 120 gaismas gadu tālās planētas.

Lai nu kā, astronomi ir konstatējuši arī metāna un CO2 klātbūtni planētas atmosfērā. Šo gāzu atklāšana varētu nozīmēt, ka uz planētas eksistē ūdens okeāns.

Kembridžas Universitātes profesors un pētījuma vadītājs Niku Madhusudāns “BBC News” pastāstīja, ka visa viņa komanda bija šokēta, kad ieraudzīja rezultātus. "Uz Zemes DMS ražo tikai dzīvība. Zemes atmosfērā lielāko daļu no tā izdala fitoplanktons okeānā", viņš teica.

Tomēr profesors Madhusudāns DMS atklāšanu raksturoja kā provizorisku un teica, ka būs nepieciešams vairāk datu, lai patiešām apstiprinātu molekulas klātbūtni. Šie rezultāti ir gaidāmi pēc gada.

"Ja atklājums tiks apstiprināts, tas būs milzīgs notikums, un, izsakot tik lielu apgalvojumu, es jūtos atbildīgs par to, lai viss notiktu kā nākas."

Tā ir pirmā reize, kad astronomi ir atklājuši DMS iespējamo klātbūtni uz kādas planētas, kas riņķo ap tālu zvaigzni. Taču pret iegūtajiem rezultātiem jāizturas piesardzīgi. Piemēram, 2020. gadā tika izteikts apgalvojums par molekulas fosfīna klātbūtni Veneras mākoņos. Gadu vēlāt šis atklājums tika kritizēts.

Neskatoties uz to, Roberts Masejs, kurš ir neatkarīgais pētījuma autors un Londonas Karaliskās Astronomijas biedrības direktora vietnieks, sacīja, ka ir sajūsmā par iegūtajiem rezultātiem.

"Mēs lēnām tuvojamies brīdim, kad varēsim atbildēt uz lielo jautājumu: vai mēs Visumā esam vieni vai nē. "Es esmu optimisma pilns un ceru, ka kādu dienu mēs atradīsim dzīvības pazīmes. Iespējams, ka tas būs tagad, iespējams, pēc 10 vai pat 50 gadiem," teica Masejs.

Džeimsa Veba teleskops spēj analizēt gaismu, kas izplūst cauri tālās planētas atmosfērai. Šī gaisma satur atmosfēras molekulu ķīmisko “parakstu”. Sīkāku informāciju var iegūt, sadalot gaismu atsevišķās frekvencēs – gluži kā prizma, kas veido varavīksnes spektru. Ja daļa no iegūtā spektra iztrūkst, tad to ir absorbējušas planētas atmosfērā esošās ķīmiskās vielas, kas ļauj pētniekiem noskaidrot tās sastāvu.

Šis sasniegums ir vēl jo ievērojamāks, jo planēta atrodas vairāk nekā 1,1 miljardu kilometru attālumā, tspēc gaismas daudzums, kas sasniedz kosmosa teleskopu, ir niecīgs.

Par spīti tam Spektrālajā analīzē tika konstatēts ne tikai DMS, bet arī metāns un oglekļa dioksīds. CO2 un metāna proporcija varētu liecināt par to, ka zem ūdeņradi saturošās atmosfēras ir ūdens okeāns. NASA teleskops “Hubble” jau iepriekš bija konstatējis ūdens tvaiku klātbūtni un tā bija viena no pirmajām planētām, ko sāka pētīt daudz jaudīgākais Džeimsa Veba kosmosa teleskops.

Dzīvības recepte

Planētas spēja uzturēt dzīvību ir atkarīga no tās temperatūras, oglekļa un, iespējams, šķidra ūdens klātbūtnes. Džeimsa Veba kosmosa teleskopa novērojumi liecina, ka “K2-18b” atbilst visām šīm pazīmēm. Taču tas, ka planētai ir potenciāls uzturēt dzīvību, vēl nenozīmē, ka tā tur ir, tāpēc iespējamā DMS klātbūtne šķiet tik vilinoša.

Planētu vēl intriģējošāku padara fakts, ka tā nelīdzinās Zemei līdzīgajām, tā sauktajām, klinšainajām planētām, kas atklātas ap tālām zvaigznēm un var uzturēt dzīvību.

“K2-18b” ir gandrīz deviņas reizes lielāka par Zemi.

Eksoplanētas (planētas, kas riņķo ap citām zvaigznēm), kuru izmēri ir starp Zemi un Neptūnu, nav līdzīgas nevienai planētai mūsu Saules sistēmā. Tas nozīmē, ka tās ir maz pētītas tāpat kā to atmosfēru raksturs, norāda Subhadžits Sarkars no Kārdifas Universitātes, kurš ir vēl viens analīzes grupas dalībnieks.

"Lai gan šāda veida planētas mūsu Saules sistēmā neeksistē, tās ir visizplatītākais līdz šim zināmais planētu tips galaktikā," viņš teica.