Juristi vāc pierādījumus par Krievijas centieniem izraisīt badu Ukrainā (10)

Uz Krievijas iebrukuma fona Ukrainas prokurori kopā ar cilvēktiesību aktīvistiem gatavo Krievijas Federācijas kara noziegumu dosjē, lai iesniegtu to Starptautiskajai Krimināltiesai (SKT), apsūdzot agresoru apzinātā bada izraisīšanā Ukrainā, vēsta “The Guardian”.

Tieši šie pierādījumi ļaus SKT sākt pirmo šāda veida kriminālvajāšanu, kas varētu ietvert jaunas apsūdzības Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam.

Līdz nākamā gada beigām advokātu birojs Global Rights Compliance sadarbosies ar Ukrainas prokuroriem, lai izveidotu dosjē. Mērķis ir iesniegt pieteikumu saskaņā ar Romas statūtu 15. pantu, kas ļauj trešajām personām nosūtīt SKT prokuroram informāciju par iespējamiem kara noziegumiem. Prokurors, kas atrodas Hāgā, izlems, vai turpināt lietu.

Daļa no juristu centieniem būs vērsti uz to, lai noskaidrotu, kurš ir atbildīgs, tostarp par to, vai izvirzīt apsūdzības Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, kā tas notika martā, kad Starptautiskā Krimināltiesa izdeva Krievijas prezidenta aresta orderi par noziegumu, kas saistīts ar Ukrainas bērnu nelikumīgu deportāciju uz Krieviju no kara laikā īslaicīgi okupētajām teritorijām.

Pēc juristu domām, to pašu var teikt par noziegumiem, kas saistīti ar badu.

Pārtikas kā ieroča izmantošana notika trīs posmos. Šādu viedokli paudis organizācijas “Global Rights Compliance” vecākais jurists Jusufs Hans, norādot, ka

agresors badu pret ukraiņiem sāka izmantot uzreiz pēc kara sākuma, kad tika aplenktas Ukrainas pilsētas un pārtraukta pārtikas piegāde.

Starp dokumentētajiem incidentiem ir 20 civiliedzīvotāju nāve Čerņihivā 2022. gada 16. marta rītā, kad Krievijas bumbas sprāga pie lielveikala, kur ukraiņi stāvēja rindā pēc maizes.

Izmeklētāju uzmanības centrā ir arī Mariupoles ielenkums. Pārtikas piegāde pilsētai tika pārtraukta, un humānās palīdzības koridori tika bloķēti vai bombardēti, padarot civiliedzīvotāju izbēgšanu ļoti sarežģītu vai pat neiespējamu.

Otrā fāze, pēc jurista domām, ir civiliedzīvotāju izdzīvošanai nepieciešamo objektu iznīcināšana. Tas ietver pārtikas un ūdens krājumu, kā arī enerģijas avotu iznīcināšanu visā Ukrainā kauju laikā.

“Ja jūs iznīcināt civiliedzīvotājiem nepieciešamos objektus, piemēram, enerģētikas infrastruktūru ziemai, tad jūsu rīcība ir plānota,” viņš piebilda, atgādinot, ka Mikolajiva jau no pilna mēroga iebrukuma sākuma palika bez dzeramā ūdens.

Trešais posms ir Krievijas mēģinājumi novērst vai ierobežot Ukrainas pārtikas preču eksportu.

“Tad mēs redzējām, kā Krievija uzbrūk graudu rūpnīcām Donavā un demonstrē savus muskuļus Melnajā jūrā,” sacīja Hans, atsaucoties uz Ukrainas amatpersonām, kuras sacīja, ka jūlija beigās un augusta sākumā tika iznīcinātas 270 000 tonnu pārtikas.

“Putins var tikt saukts pie atbildības par šo noziegumu pastrādāšanu tieši, kopā ar un/vai caur citiem, kā arī par nespēju veikt adekvātu kontroli pār Krievijas militārpersonām vai citām personām, kuras apsūdzētas konkrētās noziedzīgās darbībās,” apgalvo advokāts.

Krievu mēģinājumi izraisīt badu

2023. gada 6. jūnijā Ukrainas prezidenta kancelejas vadītājs Andrijs Jermaks sacīja, ka Krievijas veiktā Kahovkas hidroelektrostacijas uzspridzināšana ir trieciens globālajai pārtikas drošībai, kuru ienaidnieks vēlas iznīcināt.

“Šī katastrofa ietekmēs apūdeņošanas sistēmu Ukrainas dienvidos. Krieviem ir vajadzīgs bads pasaules valstīs, īpaši Āfrikā,”

norādīja Jermaks.