NOSKATIES ⟩ Ap 300 000 cilvēku Latvijā ģimenes ārstu nav apmeklējuši jau vairākus gadus (5)

Tāda bijusi ģimenes ārstus apvienojošo asociāciju vienošanās ar Veselības ministriju un Nacionālo veselības dienestu (NVD). Šiem mērķiem tiks piešķirti papildu 5,5 miljoni eiro, arī lai ārsti varētu algot nepieciešamos palīgus šī darba veikšanai.

Ne kampaņveidīgi, kā šobrīd, bet pastāvīgi finansēta vēl viena darbavieta ģimenes ārsta praksē ir viens no Veselības ministrijas solījumiem, kā uzlabot zemos slimību profilakses rādītājus. "Tas varētu būt papildu cilvēks, kas apzvana šīs noteiktās grupas, kuriem būtu nepieciešams pievērst uzmanību, lai viņi nav aizmirsuši aizbraukt, aiziet uz šo profilaktisko pārbaudi, vai viņi ir saņēmuši uzaicinājuma vēstuli. Un vai viņi, tā sakot, plāno vēl kaut kādas aktivitātes, kas viņu veselībai tikai nāktu par labu," stāsta Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Antra Valdmane.

Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības "Onkoalianse" vadītāja Olga Valciņa par iecerēto sen neredzēto pacientu apzvanīšanu saka: "Izcila iniciatīva kā sākums, bet mēs domājam, ka šī lieta - ar to nevajadzētu beigties. Ģimenes ārsta praksē ir jābūt vismaz trīs māsām, kur viena var sekot tam, lai pacients vismaz reizi gadā atnāk un izdara to, kas atbilstoši viņa dzimumam, vecumam un citām lietām ir jāizdara. Tas, ka mums laika nav un mēs negribam skriet pie ārsta, jo mēs taču jūtamies labi, nenozīmē, ka mums nevajag aiziet. Un ģimenes ārstu sadaļa ir tā, kas var dot milzīgu lielu ieguldījumu gan vēža diagnostikā, gan mirstības datu uzlabošanā."

Saskaņā ar NVD aprēķiniem, pēdējo trīs gadu laikā ģimenes ārstu nav apmeklējuši gandrīz trīssimt tūkstoši cilvēku (299 726). Tā kā dati atlasīti automātiski, šajā skaitā ir arī šogad dzimušie bērni. Taču tā ir neliela daļa. Vēl neliela daļa varētu būt cilvēki, kuri faktiski dzīvo ārzemēs, bet nav oficiāli šo faktu reģistrējuši.

Vidēja lieluma ārsta praksē tādu cilvēku, kuri būtu jāsazvana, varētu būt ap diviem, trim simtiem. Aptuveni pusei sen nesatikto pacientu jāpiezvana līdz gada nogalei, un iecerēts, ka no tiem 10-20 procenti varētu atnākt arī klātienes vizītē. Tā būtu saruna gan par vakcināciju, gan profilaktiskām pārbaudēm, gan vēža skrīningu.

Tieši zemā atsaucība uz vēža skrīningiem ir viens no lielākajiem pārmetumiem Latvijā izveidotajai veselības aprūpes sistēmai Valsts kontroles veiktajā revīzijā.

"Daudzi droši vien to skaļi nepasaka, bet domā, ka mani jau tas neskars, tas var skart visas citus, bet ne mani, man viss ir kārtībā, man arī viss būs kārtībā," biežāk dzirdētu pacientu viedokli par to, kādēļ nav laikus veikti izmeklējumi, pārstāsta Latvijas Onkologu asociācijas valdes priekšsēdētāja, RAKUS onkoloģe ķīmijterapeite Alinta Hegmane.

Bet, kad pacients beidzot satiek onkologu, ārstēšana bieži vien ir grūta, ilgstoša un dārga - tikai četrdesmit procentus ļaundabīgo audzēju atklāj sākuma stadijās. Agrīna vēža diagnostika prioritāte ir tikai uz papīra, bet formāli radīto iespēju efektīvai izmantošanai pastāv virkne šķēršļu.

Valsts kontroles veiktajā ģimenes ārstu aptaujā aptuveni piektā daļa atzinusi, ka pacientus uz profilaktiskajām pārbaudēm neaicina. Taču revidenti apšauba, ka visi pārējie to darītu pietiekami sistemātiski. "Jā, tā bija ģimenes ārstu aptauja, un tas ir tāds pašvērtējums, bet tur bija arī otrs jautājums, vai jums ir pacientu kontaktinformācija pieejama. Un tur tās atbildes liecināja par pretējo, ka diemžēl mums nav kontaktinformācijas, bet jā, mēs, pacientus aicinām, kas mums kā no revīzijas viedokļa dod pamatu apšaubīt šo apgalvojumu objektivitāti," saka Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa.

Vēl viena iespēja agrīnai diagnostikai ir dzemdes kakla un krūts vēža skrīningi, uz kuriem valsts nosūta uzaicinājumu. Līdz šim gadam - papīra formātā uz deklarēto adresi. Maijā uzaicinājumus sākts nosūtīt arī kā elektroniskas vēstules uz norādīto e-adresi. Zarnu vēža un prostatas skrīningi notiek ar ģimenes ārsta starpniecību. Kopš pirmo trīs minēto skrīningu uzsākšanas pirms 14 gadiem atsaucība pakāpeniski augusi, bet aizvien ir zemāka nekā vidēji Eiropas Savienībā.

"Formāli mums viss ir kārtībā, tiek izsūtītas vēstules mērķa grupai, bet, ja atsaucība ir 25 vai 40%, vai 2% - tas nav skrīnings. Un ir jāanalizē iemesli. Šeit tas ļoti labi tika parādīts ziņojumā, ka it kā uzaicinājuma vēstule ir, bet tas pacients pazūd vidū starp uzaicinājuma vēstuli un pašu izmeklējumu. Ja kaut kas nav kārtībā, nu ģimenes ārsts var, manuprāt, ģimenes ārsts, ģimenes ārsta māsa varētu būt tas posms, kas šo atsaucību varētu palielināt," saka Alinta Hegmane.

Uz dzemdes kakla vēža skrīningu atsaucība augusi no 15 procentiem 2009.gadā līdz gandrīz 44 procentiem 2018. gadā, tad sarukusi, bet pērn atsaucība kāpusi līdz 46.7 procentiem. Šogad pirmajā pusgadā tie jau ir vairāk nekā 60 procenti. (ES vadlīnijas – 70%, vidēji ES 60%).

Uz krūts vēža skrīningu atsaucība pirmo desmit gadu laikā dubultojusies - no 21 procenta līdz apmēram 40 procentiem, kovida laikā nokritusies un pēdējos trīs gados bijusi ap 30 procentiem. (ES vadlīnijas – 70%, vidēji ES 54%).

Zarnu vēža skrīnings sākts ar nepilnu septiņu procentu atsaucību mērķa grupā, bet pēdējos divos gados tā bijusi ap 19 procentiem. (ES vadlīnijas – 45%, vidēji ES 48%),

Revidentu un NVD domas dalās par atsaucību uz prostatas vēža skrīningu, kas aizsākts tikai pirms 2 gadiem. Revidentu ieskatā atsaucība mērķa grupā ir 2%, savukārt NVD uzsver, ka tie ir 50%, jo, iespējams, ģimenes ārsts viņu uz pārbaudi nosūtījis, taču sistēmā nav ievadīts kods, kas norāda uz profilaktisku vēža skrīningu. Svarīgi esot tas, ka apmēram puse vīriešu vecumā virs 50, kuriem nav audzēja, veikuši šādu testu.

Taču, ar to, ka būts uz skrīningu, vien nepietiek. Un izrādās, ka pat tad, ja skrīningā atklāj aizdomas par audzēju, pacienti nesper tālākos soļus.

Šķietami viszemākā atsaucība ir, ja profilaktiski veiktajā pārbaudē konstatē dzemdes kakla vēzi. Piemēram, 2021. gadā turpmākus izmeklējumus veikusi tikai ceturtā daļa sieviešu. Taču viennozīmīgi apgalvot, ka tas tā patiešām ir, nevar, jo, ja paciente tālākajam ceļam izvēlas maksas medicīnu, statistikā viņa neparādīsies.

Šāda iespēja ir tikai teorētiska. Un tas nozīmē, ka Latvijā nav pilnas ainas par onkoloģijas pacientu ceļu. "Mums ir izveidotas arī statistiskās manipulācijas, kur ģimenes ārsts var ievadīt par veiktajiem maksas pakalpojumiem pacientiem Bet tas prasa no pacienta puses sniegt ģimenes ārstam informāciju par to, ka viņš ir veicis šo izmeklējumu par maksu,  arī ģimenes ārstam ievadīt statistisko informāciju," skaidro NVD Ambulatoro pakalpojumu nodaļas vadītājas vietniece Jūlija Voropajeva.

Krūts vēža skrīningā audzējus atklāj desmitajai daļai izmeklēto, zarnu vēža – sešiem procentiem. Un arī no šiem pacientiem tālākus izmeklējumus un zaļo koridoru izmanto tikai divas trešdaļas.

Arī šeit, iespējams, ir kāds, kurš izmanto maksas medicīnu. Taču pacienti arī pazūd samocītajā sistēmā. "Datu pieejamības ērtums ir tik sarežģīts, ka mēs nespējam pietiekoši fleksibli, ātri noreaģēt un izsekot viņiem - tur bija jāiet katram pacientam individuāli virsū, lai varētu ieraudzīt, vai viņš bija vai nebija, un tas bija ļoti laikietilpīgs process. Pēdējos gados ir drusku sakārtotāka sistēma, ka mēs varam vieglāk izgūt datus, kuri no mūsu pacientiem ir uzaicināti un cik no viņiem ir ko veikuši," saka Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente.

"Mums ir haoss attiecībā uz to, kā pacients nonāk pie atbildes pēc tam, kad viņš ir atsaucies un aizgājis, un nodevis šo te pārbaudes materiālu, - tas atšķiras, tas ir atstāts ārstniecības iestāžu kompetencē, un, ja cilvēks pats nav uzņēmīgs un atkal neaizklauvējas līdz pareizajām durvīm, kur viņš to atbildi var saņemt, tad ļoti iespējams, ka cilvēki, neapzinoties risku, paliek bez atgriezeniskās saites," norāda Valsts kontroles padomes locekle.

Revīzijas laikā Veselības ministrija beidzot noteikusi, ka tieši Slimību profilakses un kontroles centrs būs tas, kurš uzraudzīs skrīninga norisi valstī kopumā. Un apņēmusies pildīt ieteikumu – piecu gadu laikā skrīninga rādītājos pietuvoties vidējiem Eiropas Savienībā.

Jaunais veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) norāda, ka viņam ir vairākas idejas, kā situāciju uzlabot, akcentus liekot gan uz pacientu izglītošanu, gan digitalizāciju, piemēram, lai cilvēki atgādinājumus par profilakses izmeklējumiem saņemtu līdzīgi kā atgādinājumus no CSDD.

"Mēs jūtamies devalvēti gadiem. Un visa veselības aprūpes sistēma, ko katrās vēlēšanās saka, ka mēs esam prioritāte. Tas ir cinisms gadu no gada, jo nekad dzīvē veselības aprūpe nav bijusi prioritāte. Nevienai valdībai," saka Alise Nicmane-Aišpure.

Latvijā mirstība no ļaundabīgiem audzējiem ir augstākā starp Baltijas valstīm un par 15% augstāka nekā vidēji Eiropas Savienībā.