Klusā okeāna nēģis – asinis un ķermeņa šķidrumus sūcošs parazīts, kas pārdzīvojis 4 masu izmiršanas

Klusā okeāna nēģi (Entosphenus tridentatus) mīt saldūdenī vai Klusā okeāna ziemeļu piekrastē no Kalifornijas līdz Aļaskai, kā arī Beringa jūrā no Krievijas līdz Japānai. Nēģi pārtiek no citu zivju asinīm un ķermeņa šķidrumiem.

Klusā okeāna nēģi ir īpaši ar to, ka tie pieder senākajai mugurkaulnieku grupai bezžokļaiņiem. Mūsdienās visā pasaulē eksistē aptuveni 40 nēģu sugas. Šie zušiem līdzīgie radījumi upju un jūru straumēs dzīvoja, vēl ilgi pirms radās dinozauri un pat koki. Tie pārdzīvojuši vismaz četras lielās masu izmiršanas.

Klusā okeāna nēģu skelets sastāv tikai no skrimšļiem. Tiem žokļa vietā ir piltuvveidīgs piesūceknis ar asiem zobiem, kurus tie izmanto, lai pārrīvētu upuru ādu un sūktu to asinis un citus ķermeņa šķidrumus. Cik zināms, nēģi zivju miesu neēd.

VIDEO: TAVS SENAIS KAIMIŅŠ - KLUSĀ OKEĀNA NĒĢIS

Nēģu mātītes mēdz izdēt līdz pat 200 tūkstošiem ikru, kuru inkubācijas periods saldūdenī ir trīs līdz četras nedēļas. Kad kāpuri izšķīlušies, tie ierokas upes gultnē, kur paliek līdz pat desmit gadiem. Pēc tam tie dodas okeānā baroties, saldūdens upēs atgriežoties tikai pēc vairākiem gadiem, lai nārstotu. Pieauguši nēģi var sasniegt 84 centimetru garumu un, meklējot piemērotu nārstošanas vietu, var nopeldēt simtiem kilometru, vēstīts izdevumā “Live Science”.

Klusā okeāna nēģi ir iekārojami upuri daudzām putnu, zīdītāju un zivju sugām, jo tiem ir biezs tauku slānis. Nēģiem ir arī ļoti nozīmīga loma saldūdens un jūras ekosistēmās.