Asociācija noraida pārmetumus par ētikas pārkāpumiem bāriņtiesās

Asociācijas pārstāvji šodien piedalījās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un tiesībsarga organizētā diskusijā par ētikas pārkāpumiem un to novēršanu Latvijas bāriņtiesās, informēja Latvijas bāriņtiesu darbinieku asociācijas valdes priekšsēdētāja Solveiga Alksne.

Viņa norādīja, ka publiskajā telpā izskan vispārināta un nepilnīga informācija par bāriņtiesu darbu un funkcijām.

Asociācija uzskata, ka atsevišķi gadījumi, kuros ir pamats runāt par ētikas normu pārkāpumiem, tiek publiskoti un vispārināti vēl pirms darba devēja un asociācijas vērtējuma, tādējādi attiecinot tos uz visām bāriņtiesām un radot neatbilstošu priekšstatu vai pat graujot bāriņtiesu darba nozīmību sabiedrības un arī citu bāriņtiesu darbinieku, vai potenciālo darba ņēmēju acīs.

Asociācija noraida publiski saņemtos pārmetumus bāriņtiesām par neētisku vai nepamatotu rīcību gadījumos, kad bērnu šķir no ģimenes, vai nepamatotu iejaukšanos bērna vecāku vidū, lai regulētu bērna saskarsmes jautājumus, kur faktiski runa esot par vecāka nepatiku pret pieņemto lēmumu, kas būtu jārisina ar iespēju lēmumu pārsūdzēt normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.

Bāriņtiesas nevar publiski komentēt šādas situācijas personas datu aizsardzības dēļ, bet publiskajā telpā izskan vienpusējs un nepamatots viedoklis, kas rada neskaidru izpratni par bāriņtiesu funkcijām un kompetencēm, sacīja Alksne.

Latvijā šobrīd ir 42 bāriņtiesas, un tajās strādā turpat 600 darbinieku. Katrai pašvaldībai, kura pieņem darbā arī bāriņtiesu darbiniekus, ir izstrādāts savs ētikas kodekss.

Katra pašvaldība pēc iesnieguma saņemšanas var vērtēt iespējamo ētikas pārkāpumu un pieņemt atbilstošu lēmumu par turpmākajām darbībām. Ikvienam bāriņtiesas darbiniekam jāievēro gan darba devēja, gan arī Latvijas bāriņtiesu darbinieku asociācijas Ētikas kodekss, kuru šī gada sākumā asociācija aktualizēja un apstiprinātu izsūtīja arī visām Latvijas pašvaldībām.

Alksne uzsver, ka ikvienam darbiniekam, bet jo īpaši bāriņtiesās strādājošajiem, nepieciešams atbalsts profesionalitātes uzturēšanai vai paaugstināšanai.

"Diemžēl vēl joprojām visu bāriņtiesu darbinieki nesaņem psihoemocionālo atbalstu, piemēram, supervīzijas vai psihologa atbalsta pakalpojumus izdegšanas riska mazināšanai darbā ar dažādiem un nereti ļoti sarežģītiem klientiem. Lai apzinātu problēmjautājumus un novērstu ētikas pārkāpumu riskus, asociācijas valde arī organizē reģionālas tikšanās ar bāriņtiesu darbiniekiem un pārrunā Ētikas kodeksa pamatprincipus," viņa sacīja.

Lai gan katra ētiskas dabas problēmsituācija būs saistīta ar emocijām, asociācija aicina tās risināt konstruktīvi un sniegt informāciju par iespējamiem ētikas pārkāpumiem.

Kopš 2023.gada februāra līdz šim brīdim asociācijā ar iesniegumiem ir vērsušās četras pašvaldības un vienas pašvaldības bāriņtiesas darbinieks, un uz šiem pieciem iesniegumiem ir sniegtas atbildes. No līdzšinējiem iesniegumiem var secināt, ka sūdzības bijušas par darbinieku nekorektiem izteicieniem vai salīdzinājumiem attiecībā pret apmeklētāju, vai personas tālākās rīcības iespējām pēc tai nepatīkama vai nepieņemama lēmuma saņemšanas, informēja Alksne.

Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija ir dibināta 2002.gadā, un tās mērķi ir sekmēt bāriņtiesu darbinieku profesionālo izaugsmi, apspriest normatīvo aktu projektus un izstrādāt priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem, risināt jautājumus bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidošanā un citus bāriņtiesu kompetencē esošus jautājumus, popularizēt pozitīvo pieredzi bāriņtiesu darbā.