Asociācija: Bāriņtiesām trūkst cilvēkresursu, atalgojuma un psihoemocionālā atbalsta darbiniekiem

"Šobrīd saskaramies ar darbaspēka trūkumu un nepietiekamu atalgojumu. Tāpat joprojām darbiniekiem nav pieejams psihoemocinālais atbalsts, kas mazinātu izdegšanu," sacīja Alksne.

Komentējot bāriņtiesas darbinieku ētikas pārkāpumus, asociācijas vadītāja sacīja, ka organizācija šā gada laikā saņēmusi piecus iesniegumus par darbinieku ētikas pārkāpumiem. Vairums no tiem bijis par bāriņtiesas darbinieku nekorektiem izteikumiem pret klientu.

Alksne atzina, ka tas norāda uz to, ka atsevišķi kolēģi ir kādreiz pārkāpuši ētikas normas, bet "to nevar vispārināt un publiski sludināt, ka visas bāriņtiesas strādā neprofesionāli, vai ka bāriņtiesu darbinieki ir vecas tantes, kas strādā laukos". Tāpat nav pieņemami, ka bāriņtiesas saņem publiskus pārmetumus par to nosaukumu, kas radīts ļoti sen, un pēc būtības nav esošo darbinieku vaina.

Tāpat Alksne uzsvēra to, ka citas procesos iesaistītās pašvaldības institūcijas sarežģītos bērnu tiesību jautājumos nevēlas uzņemties līdzatbildību un problēmu gadījumā vaino tikai bāriņtiesas.

Alksne atgādināja, ka ētikas kodeksi paredz to, ka citām iestādēm ir jāatturas no tādām darbībām, kas grauj citu iestāžu reputāciju un prestižu.

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore un bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova diskusijas laikā uzsvēra vairākus bāriņtiesas trūkumus.

Viņa izcēla to, ka bāriņtiesas darbiniekiem netiek obligāti prasīta juridiska izglītība, lai gan jāpārzina apjomīgs tiesiskais lauks. Tāpat Osipova saskata riskus tajā, ka bāriņtiesu darbiniekiem vērojama lielāka vara nekā tiesu varai, jo darbinieki var nekavējoties vienpersoniski pieņemt lēmumus, kas skar cilvēka pamattiesības un privāto dzīvi. Vēl Osipova sacīja, ka vērojamas saskarsmes kultūras problēmas tiesas procesā.

Arī diskusijas dalībniece, zvērinātā advokāte Jeļena Averinska izcēla vairākus novērotus pārkāpumus, kas rodas tiesas procesā. Piemēram, bērnu viedokļa nenoskaidrošana, ja viņš vecuma vai veselības apstākļu dēļ nespēj paust savu viedokli vārdos. Viņa uzskata, ka viedoklis ir jānoskaidro, un pie tam tas ir jāfiksē video vai audio formātā, līdzīgi kā to dara pašvaldības policija.

Tāpat bāriņtiesas darbiniekam būtu obligāti klientam jāizsniedz dzīvesvietas apskates protokols, jo ir tādi klienti, kas protokolus nav redzējuši. Rezultātā pastāv aizdomas, ka faktiskais stāvoklis netiek piefiksēt, bet dzīvesvietas apraksts ir tikai bāriņtiesas darbinieka vispārīgs personīgais viedoklis.

Tāpat ir gadījumi, kad bāriņtiesas darbinieki izrāda īpašu labvēlību pret vienu no vecākiem, akcentējot vecāka neveiksmīgo saskarsmi ar bāriņtiesas darbinieku un aizmirstot par bērna interesēm.

Averinska atzina, ka daļēji problēmas rodas darbinieku noslogotības un cilvēkresursu trūkuma dēļ.

Savukārt Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītājas vietniece Valentīna Gorbunova, aizstāvot bāriņtiesas, norādīja, ka 2022.gadā 43 Latvijā esošās bāriņtiesas pieņēma kopumā ap 11 600 lēmumiem, no kuriem 84 tika pārsūdzēti. No tiem savukārt tiesa atcēlusi tikai divus.

"Jā, ir ko uzlabot, bet iekāpjam tajās bāriņtiesas kurpēs un pastaigājam," sacīja Gorbunova.

Jau ziņots, ka 25.septembrī Saeimā notiks diskusija "Par ētikas pārkāpumiem un to novēršanu Latvijas bāriņtiesās". Diskusiju organizē Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija sadarbībā ar Tiesībsarga biroju.