Ārkārtas situācijā apturēta saimnieciskā darbība 11 192 cirsmās

ZM atgādina, ka ārkārtējā situācija tika izsludināta no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam 32 Latvijas novados, savukārt no 1.jūlija līdz 1.septembrim tika izsludināta meža kaitēkļu masveida savairošanās situācija.

Ministrijā uzsver, ka, ņemot vērā mežiem nodarīto zaudējumu apmēru, mizgrauzis ir bīstamākais meža kaitēklis Latvijā. Kaitēklis ne tikai invadē novājinātas egles un nemizotus kokmateriālus, bet labvēlīgos apstākļos arī apdraud veselus kokus, radot tiem neatgriezeniskus bojājumus. Mizgrauži var savairoties karstās, sausās vasarās vai arī pēc vētrām vēja gāztajās un nolauztajās eglēs.

Ziņojumā teikts, ka VMD apturēja darbus 11 192 cirsmās, kuru kopējā platība veido 19 977 hektārus un kopējā krāja - 2 357 151 kubikmetrs. Tostarp lielākie saimnieciskās darbības ierobežojumi skāra AS "Latvijas valsts meži" (LVM) apsaimniekotos mežus un fizisko personu mežus.

LVM teritorijās VMD apturēja darbus 3723 cirsmās, kuru kopējā platība veido 9170 hektārus un kopējā krāja - 1 230 547 kubikmetri, bet privātajos mežos darbība apturēta 5471 cirsmā, kuru kopējā platība veido 7716 hektārus un kopējā krāja - 788 291 kubikmetru, informē ZM.

Ministrijā piebilst, ka galvenokārt darbība apturēta galvenajās vienlaidu cirsmās. Tādu kopumā bija 4974, to platība ir 6432 hektāri, bet krāja - 1 816 658 kubikmetri.

Līdz 1.jūlijam LVM izvietoja 1605 slazdus, aptverot 340 hektāru. Savukārt "Silava" un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģijas universitātes (LBTU) dibinātā publiskā aģentūra "Meža pētīšanas stacija" savos uzraugāmajos mežos izvietoja 1145 slazdus 229 hektāru platībā, bet SIA "Rīgas meži" - 285 slazdus 107 hektāru platībā. VMD izvietoja 262 slazdus.

Slazdu izvietošana līdz 1.jūlijam izmaksāja 62 167 eiro, informē ZM.

Jau ziņots, ka no 2.septembra līdz 31.oktobrim ir noteikti aizsardzības pasākumi mežaudzēs, kurās valdošā koku suga ir egle.

Ievērojot aizsardzības pasākumus, meža īpašniekiem, konstatējot šā gada augu veģetācijas sezonā mizgraužu bojātus kokus, ir jāvēršas VMD, kas paātrinātā kārtībā izsniegs apliecinājumu koku ciršanai sanitārajā cirtē.

VMD Meža un vides aizsardzības daļas vadītājs Andis Purs iepriekš stāstīja, ka būtiskākie svaigie egļu astoņzobu mizgraužu bojājumi šogad fiksēti Gulbenes, Žīguru un Rēzeknes apkaimēs. Augsta bojājuma pakāpe saglabājas arī vietās, kurās tā bija novērojama iepriekšējos gados - Lubānas mitrājā un Gaujas Nacionālā parka teritorijā, īpaši Cēsu, Līgatnes un Siguldas apkārtnēs. No jauna būtiski postījumi fiksēti arī Pierīgā un Dienvidkurzemes novadā.

Egļu astoņzobu mizgrauzis uzskatāms par visagresīvāko un bīstamāko egļu audžu kaitēkli visā Eirāzijā, tas var invadēt ne tikai novājinātas egles, bet arī pilnīgi veselus kokus. Latvijā egļu astoņzobu mizgraužu pirmie izlidojumi jau vairākus gadus ir novēroti aprīļa beigās, taču to masveida izlidošana parasti notiek ap maija pirmo dekādi vai maija vidū. Sauss, silts un bezvēja laiks ir labvēlīgs nosacījums egļu astoņzobu mizgrauža izlidošanai.