Aicina atteikties no ieceres pārtraukt sabiedriskajos medijos radīt saturu krievu valodā (2)

SEPLP pauž neizpratni, ka, saskaņojot tiesību akta projektu, atbildīgā institūcija nav līgusi padomes viedokli, lai gan tas paredz tiešu ietekmi uz sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbu, "pēc būtības" no 2026.gada 1.janvāra likvidējot Latvijas Radio programmu "Latvijas Radio 4 - Doma laukums" un sabiedrisko mediju portālu "Rus.lsm.lv", kā arī ietekmējot Latvijas Televīzijas programmas "LTV7" darbības pamatnosacījumus.

Pēc Sikšņa paustā, ņemot vērā, ka tiesību akta projektam bija noteikts ierobežotas pieejamības statuss, un tas ir ticis izskatīts Ministru kabinetā slēgtā sēdē, SEPLP par Nacionālās drošības koncepcijā paredzēto ieceri ir uzzinājusi no informācijas masu medijos.

Valdības atbalstītais Nacionālās drošības koncepcijas projekts paredz, ka no 2026.gada 1.janvāra Latvijā sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai. Tādējādi iecerēts veicināt visu Latvijas iedzīvotāju piederību vienotai informatīvajai telpai, kas ir balstīta latviešu valodā un citās ES, Eiropas Ekonomikas zonas un ES kandidātvalstu valodās. Valstij pārstājot finansēt saturu krievu valodā, tiktu noslēgts vienotas informatīvās telpas izveides process, savukārt komerciālajos medijos saturs krievu valodā par privātiem līdzekļiem turpinātu pastāvēt.

SEPLP viedoklis ir, ka Latvijas mediju telpā ir svarīgi atbalstīt kvalitatīva satura radīšanu Latvijā dzīvojošo mazākumtautību sasniegšanai, ar mērķi stiprināt valstiskuma apziņu un piederības sajūtu Latvijai, pievēršot Latvijā dzīvojošās mazākumtautības Eiropas kultūrtelpai.

"Sabiedriskajiem medijiem ir jāuzrunā dažādas mērķauditorijas un tiem ir jābūt pieejamiem visā Latvijas teritorijā. Viena no Latvijas sabiedrisko mediju specifiskajām mērķauditorijām ir Latvijas mazākumtautības," pausts vēstulē.

SEPLP atzīmē, ka šai mērķauditorijai ir jārada un jāpiedāvā kvalitatīva un saprotama alternatīva Krievijas informatīvo telpu pārstāvošajiem informācijas avotiem, nodrošinot izvēles iespējas.

Tāpat SEPLP uzsver, ka sabiedriskie mediji katru nedēļu sasniedz ievērojamu mazākumtautību sabiedrības daļu, īpaši Rīgā un Latgalē, kas atrodas dezinformācijas riska grupā.

"Ņemot vērā nepieciešamību stiprināt valsts valodas pozīcijas mediju vidē, ir būtiski jāstiprina sabiedrisko mediju satura kapacitāte, lai veidotu kvalitatīvu orģinālsaturu valsts valodā, kas spētu piesaistīt arī mazākumtautību mērķauditoriju, tādējādi veicinot valodas lietojumu un sabiedrības saliedētību un piederības sajūtas Latvijai," uzsvērts vēstulē.

SEPLP ieskatā, vidējā termiņā būtu jāveido profesionālā diskusija par satura mazākumtautību valodās pakāpenisku samazināšanu, aizstājot to ar saturu valsts valodā, taču tam jānotiek izvērtējot dezinformācijas ietekmi uz konkrēto mērķauditoriju, un būtu būtiski, ka sabiedriskie mediji turpina sasniegt mazākumtautību auditorijas daļu Latvijā, tostarp, piemēram, Latgalē un Rīgā.

"Realizējot pārmaiņas, nebūtu pieļaujams, ka notiek auditorijas pārdale par labu komerciālajiem medijiem vai tāda satura lietošanai, kas tiek radīts ārpus Latvijas," norāda SEPLP.

SEPLP vērš uzmanību uz to, ka "Latvijas Radio 4-Doma laukums" ir vienīgā radiostacija Latvijā, kas krievu valodā piedāvā informatīvi analītisku saturu, kas vērsts uz sabiedrisko labumu. Šī programma nedēļā sasniedz no 100 līdz 125 000 tādu klausītāju, kurus, visticamāk, nevarētu sasniegt ar citiem Latvijas Radio grupas kanāliem.

SEPLP arī akcentē, ka "LTV7" katru darba dienu nodrošina ziņu pārraidi "Rus.lsm.lv. Šovakar", kas vidēji dienā sasniedz vairāk nekā 20 000 skatītāju. Portāls "Rus.lsm.lv" mēnesi vidēji sasniedz 300 000 lielu auditoriju. Sasniedzot vairākus simtus tūkstošus lietotāju mēnesī, darbojas sabiedrisko mediju konti sociālajos tīklos "YouTube" un "Facebook", nodrošinot, ka Latvijā veidoto saturu lieto arī Ukrainā, Krievijā un citās valstīs. SEPLP ieskatā, liedzot iespēju veidot saturu krievu valodā 2026.gadā, pēc LTV aplēsēm, potenciāli neatgūstamā auditorija pārsniegtu 500 000.

SEPLP priekšsēdētājs uzsver, ka 2005.gada 26.maijā Saeima ratificēja Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Tā kā konvencijā nav definēts termins "nacionālās minoritātes", Saeima nolēma, ka šis termins konvencijas izpratnē nozīmē "Latvijas pilsoņus, kuri kultūras, reliģijas vai valodas ziņā atšķiras no latviešiem, paaudzēm ilgi tradicionāli dzīvojuši Latvijā un uzskata sevi par piederīgiem Latvijas valstij un sabiedrībai, vēlas saglabāt un attīstīt savu kultūru, reliģiju vai valodu".

Siksnis klāsta, ka konvencijai ir juridiski saistošs daudzpusējs līgums, kas skaidri norāda uz mazākumtautību tiesību aizsardzību kā uz cilvēka tiesību aizsardzības neatņemamu sastāvdaļu. Viņa ieskatā, konvencija skaidri norāda, ka mazākumtautību tiesības nav kāda privilēģija. Tas ir līdzeklis, lai mazākumtautībām nodrošinātu tādu pašu cilvēktiesību aizsardzības līmeni, kā majoritātei, lai novērstu diskrimināciju un sekmētu iespēju vienlīdzību sabiedrībā. Ratificējot konvenciju, Latvija ir apņēmusies veicināt minoritāšu tiesību aizsardzību Latvijā.

Tāpat SEPLP priekšsēdētājs vēstulē piemin Satversmes 114.pantu, kas nosaka, ka "personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību". Pēc Sikšņa paustā, šis pants ir vienīgais Satversmē iekļautais tiesiskais regulējums, kas "tieši un nepārprotami attiecināms tikai un vienīgi uz Latvijā dzīvojošām personām, kas pieder pie mazākumtautībām, un paredz mazākumtautību tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu".

"SEPLP nav saprotams, kādēļ krievu valodas saturs tiek ierobežots tikai sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, tādējādi diskriminējot un kropļojot elektronisko plašsaziņas līdzekļu konkurences tirgus apstākļus. Latvijā ir izsniegtas apraides licences 16 komerciālajām radiostacijām, kas, izmantojot ierobežoto valsts "FM" resursu, raida savas programmas 100% svešvalodā, galvenokārt krievu valodā," pauž Siksnis.

SEPLP aicina Saeimu apstiprināt Nacionālās drošības koncepciju, neiekļaujot tajā konkrēto rindkopu, ņemot vērā, ka tās iekļaušana netika saskaņota ar atbildīgo institūciju, kā arī paredz negatīvu un diskriminējošu ietekmi uz sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību, kā arī mazākumtautību iespējām gūt valstiski lojālu informāciju.

LETA jau rakstīja, ka kultūras ministre Agnese Logina (P) konceptuāli redz lomu sabiedriskajam medijam krievu valodā.

Kā aģentūrai LETA norādīja ministres padomnieks Dāvis Lodziņš, Logina nepiekrīt NDK projektā norādītajam 2026.gada 1.janvārim kā termiņam, kad būtu jābeidz atbalstīt sabiedriskie mediji krievu valodā. Viņasprāt, nevar pieņemt arī to, ka 2026.gadā nebūs nepieciešams runāt par pārbaudītu informāciju krievu valodā.

Pagājušajā nedēļā valdība apstiprināja jaunu NDK projektu. Tajā noteikts, ka no 2026.gada 1.janvāra arī sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai. Ministres padomnieks atzīmē, ka ministri atbalstīja NDK projektu, jo atbalsta dokumentā pausto redzējumu.

"Šī koncepcijas daļa ir vienīgā, kur redzam citu risinājumu. Ministres ieskatā, sabiedriskie mediji svešvalodā ir veids, kā sniegt atsevišķai sabiedrības daļai objektīvu, pārbaudītu informāciju, kas ir īpaši būtiski laikā, kad svešvalodā ir plaši pieejama neobjektīvas, dezinformējoša rakstura ziņas no agresorvalsts," norāda Lodziņš.

Pēc viņa paustā, ministre konceptuāli redz lomu sabiedriskajam medijam krievu valodā, taču jautājums ir par detaļām, termiņiem un iespējamiem pārejas posmiem.

Lodziņš vērsa uzmanību uz to, ka NDK ir likumā noteikti pieņemšanas termiņi, turklāt projektu izstrādājusi Iekšlietu ministrija, kamēr politiskā pārvaldība par mediju politiku ir Kultūras ministrijas (KM) atbildība.

"Šī mediju sadaļa NDK ir iepriekšējo kultūras ministru redzējums, kas formāli saskaņots ar KM iepriekšējās valdības laikā," skaidro ministres padomnieks.

Viņš norāda, ka savs redzējums tiks izstrādāts tuvākajā laikā, kad ministres komanda būs papildināta ar jomas profesionāļiem.

"Redzam iespēju šo jautājumu skatīt caur mediju politikas pamatnostādnēm, kur tas tiktu skatīts sistēmiskā, ar mediju politiku saistītā kontekstā," pauž Lodziņš.

Koncepcija ir politikas plānošanas dokuments. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka minēto par sabiedrisko mediju saturu latviešu valodā koncepcijā bija rosinājusi iekļaut KM.

Iepriekšējā NDK tika izstrādāta un apstiprināta Saeimā 2019.gadā. NDK ir balstīta uz valsts drošības iestāžu izstrādāto Valsts apdraudējuma analīzi un tajā noteiktajiem nacionālās drošības apdraudējumiem un riskiem.

Gada laikā pēc NDK apstiprināšanas ir jāizstrādā Nacionālās drošības plāns, kurā jābūt iekļautiem konkrētiem valsts apdraudējuma novēršanas un neitralizācijas pasākumiem.