Mazuļus pamet ne tikai glābējsilītēs, bet mammas no bērniem atsakās pat Dzemdību namā (9)

Iepriekš publiskoja visai detalizētu aprakstu par katru glābējsilītē atstāto mazuli, piemēram, konkrētu dienu, laiku, mazuļa vecumu, kas bijis mugurā. Secināts, ka ārpus Rīgas dzīvojošie visai ātri savās pilsētās nosakot, kura sieviete atstājusi mazuli glābējsilitē. Proti, iepriekš bija grūtniece, bet tagad vairs nav redzama ar bērnu ratiem un pirms neilga brīža bijis publisks paziņojums par glābējsilītē atstāto mazuli.

Pēdējo reizi par mazuļa atstāšanu publiski ziņots pērn jūlijā, kad Madonā glābējsilītē kopā ar knupīti un rotaļu lāci bija ielikts dažas dienas vecs puisītis. Iepriekš par atradeņiem (šādu apzīmējumu piemēro anonīmi atstātajiem bērniem) ziņoja biežāk. Tas, ka tagad šādu paziņojumu nav, nenozīmē, ka arī atradeņu vairs nav. Projekta “Glābējsilīte – vieta bērna dzīvībai!” vadītāja Laura Zvirbule “360TV ZIŅnešiem” skaidro – joprojām gadā vidēji ir četri atstāti mazuļi: “Tad, kad mēs tālajā 2009. gadā atvērām, tad mums novēlēja, lai glābējsilītes paliek tukšas. Es gribētu cerēt, ka šis mērķis lēnām sāk piepildīties.”

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pediatre Zanda Pučuka norāda, ka atstātie bērni pārsvarā ir sakopti un viņu veselības stāvoklis ir labs. Pēc tam, kad silītē ieliek bērnu, veselības aprūpes iestādē atskan skaņas un gaismas brīdinājumi. Reaģējot uz to, dežurējošais personāls dodas pie bērna, veic veselības pārbaudes, piefiksē informāciju par dzimumu, atstātajām mantām, nofotografē gan mazuli, gan lietas, kā arī paziņo par gadījumu policijai un bāriņtiesai. Atsevišķos gadījumos bioloģiskās mammas atstāj arī zīmītes ar paskaidrojumiem, piemēram, “nevaru adekvāti mīlēt un aprūpēt bērnu” vai “finansiālu apstākļu dēļ nevaru parūpēties par mazo”. Z.Pučukai nācies šādi uzņemt vairākus bērnus: “Ir duālas sajūtas par to, kādas emocijas, kāds atbalsta trūkums ir bijis šai izmisušajai sievietei, kura izlemj par šādu radikālu soli.”

Atstātajiem bērniem sociālo dienesti un bāriņtiesa meklē jaunas ģimenes. “Pēc apmēram 10 dienām bērniņš nonāk jau audžuvecāku ģimenē primsadopcijas aprūpē,” raidījumam saka “Glābējsilītes” projekta vadītāja. Esot bijuši vairāki gadījumi, kad bioloģiskie vecāki tomēr pārdomā un arī atgūst aizgādības tiesības. Tas gan ir ilgs process, kurā jāpierāda spēja parūpēties par savu bērnu.

Latvijā kopā ir astoņas glābējsilītes. Tās atrodas lielākajās pilsētās pie veselības aprūpes iestādēm. Ierīkot jaunas glābējsilītes nav plānots. Tiek uzlabotas jau esošās, piemēram, pie silītēm izvietojot informāciju, kur vērsties pēc palīdzības krīzēs, un šāda satura zvani neesot retums. Glābējsilītes ir risinājums, lai situācijās, kad bērns nav ticis gribēts, novērstu mazuļu nogalināšanu.

Kā uzzināja “360TV ZIŅneši”, skaudras situācijas ar mazuļu pamešanu ir arī Rīgas Dzemdību namā. Gadā esot pat septiņi un astoņi mazuļi, no kuriem vecāki atsakās. Mamma atstāj slimnīcu viena pati un tikko piedzimušo mazuli neņem līdzi. Tiek izteikts lūgums personālam parūpēties jau tālāk.