Kalnu Karabahas republika (Arcaha) beigs savu pastāvēšanu 2024.gada 1.janvārī, teikts rīkojumā, ko parakstījis neatzītās republikas prezidents Samvels Šahramanjans.
Neatzītā Kalnu Karabahas republika beigs pastāvēt (16)
“Likvidēt visas valsts iestādes un to pakļautībā esošās organizācijas līdz 2024.gada 1.janvārim, un Kalnu Karabahas republika (Arcaha) beidz savu pastāvēšanu,” teikts rīkojumā.
Dokumentā uzsvērts, ka lēmums par republikas likvidēšanu pieņemts sarežģītās militāri-politiskās situācijas dēļ, ņemot vērā prioritāti rūpēties par Arcahas tautu.
Ar šo likvidāciju pārstās eksistēt trīs desmitgades ilgā Armēnijas atbalstītā Kalnu Karabahas pašpārvalde.
Dekrētā teikts, ka iedzīvotājiem "jāiepazīstas ar Azerbaidžānas piedāvātajiem reintegrācijas nosacījumiem" un jāpieņem "neatkarīgs un individuāls lēmums" par to, vai palikt Kalnu Karabahā.
Separātistu līderis Samvels Šahramanjans paziņoja, ka ar Azerbaidžānu noslēgtā vienošanās nodrošinās "brīvu, brīvprātīgu un netraucētu izceļošanu" visiem tiem, kas vēlas atstāt Kalnu Karabahu. Viņš sacīja, ka lēmums par republikas likvidāciju balstīts rūpēs par Kalnu Karabahas iedzīvotāju fizisko drošību un būtiskākajām interesēm.
Kā vēstīts, Pēc Azerbaidžānas armijas pagājušās nedēļas uzbrukuma vairāk nekā 30 gadus "de facto" pastāvējušās Kalnu Karabahas armēņu republikas varasiestādes nākamajā dienā faktiski kapitulēja Baku priekšā.
Lai gan Azerbaidžāna solījusi Kalnu Karabahā respektēt etnisko armēņu tiesības, tūkstošiem reģiona iedzīvotāji nolēmuši nolēmuši to pamest.
Armēnijas varasiestādes ceturtdien pavēstīja, ka kopš 19.septembra no Kalnu Karabahas Armēnijā ieradušies jau aptuveni 65 000 bēgļu jeb vairāk nekā puse Kalnu Karabahas iedzīvotāju
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma bijusi "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par Azerbaidžānas sastāvdaļu, un neviena valsts nav atzinusi šī reģiona neatkarību.
2020.gadā izcēlās karš starp Armēniju un Azerbaidžānu. Tas ilga sešas nedēļas un beidzās ar pamieru, kas tika noslēgts ar Krievijas starpniecību.