Plānots neaplikt ar PVN dalības maksu sporta sacensībās un sporta nodarbībās

FM likumprojekta anotācijā skaidro, ka esošās situācijas analīze liecina, ka pakalpojumus, kas cieši saistīti ar sportu organizē ne tikai iestādes, kas ir reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā, bet arī citas personas, piemēram biedrības, kas saņēmušas licenci pašvaldībā un nav reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā. Tāpat praksē ar PVN neapliek maksu par bērnu uzturēšanos nometnē, kuru organizēšanas un darbības kārtība reglamentēta atbilstoši normatīviem izglītības jomā, nevis maksu par bērnu uzturēšanos atpūtas un sporta nometnēs.

Likumprojektā ietvertās normas paredz, ka ar PVN neapliek biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētas biedrības vai nodibinājuma noteiktu dalības maksu par piedalīšanos sporta sacensībās un maksu par sporta nodarbību, ko sniedz šī biedrība vai nodibinājums personām, kas nodarbojas ar sportu, ja sporta sacensību vai sporta nodarbību organizēšanas mērķis nav gūt papildu ienākumus šai biedrībai vai nodibinājumam.

Lai biedrības un nodibinājumi noteiktu, ka papildu ienākumu gūšana nav sacensību vai nodarbību organizēšanas mērķis, biedrībām un nodibinājumiem ir jāveic sacensību un nodarbību pašizmaksu aprēķins. Ja tomēr no sporta sacensību vai sporta nodarbību organizēšanas tiek gūti papildu ienākumi, tie ir novirzāmi biedrības vai nodibinājuma mērķu nodrošināšanai sporta jomā vai nodarbību nodrošināšanai vai pilnveidošanai.

Pievienotās vērtības nodokļa likumā paredzētais nosacījums papildu ienākuma tālākai izmantošanai netieši nosaka - ja papildus gūtie ienākumi netiek novirzīti biedrības vai nodibinājuma mērķu nodrošināšanai sporta jomā vai nodarbību nodrošināšanai vai pilnveidošanai, tad saņemtie ienākumi ir apliekami ar PVN. Lai biedrības un nodibinājumi spētu pierādīt papildu ienākumu tālāko izmantošanu (atbrīvojuma no PVN piemērošanu), biedrībām un nodibinājumiem ir jāveic saņemtās dalības maksas un maksas par sporta nodarbību izlietojuma atsevišķa uzskaite.

Tāpat, ievērojot likumprojektā ietvertos attiecīgos nosacījumus, regulējums neparedz vecuma ierobežojumu personām, kas nodarbojas ar sportu (sporta nodarbību), par kuru maksa netiek aplikta ar PVN.

Ar likumprojektu paredzēts noteikt, ka ar PVN neapliek maksu par sporta nodarbību, kuru īsteno biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta biedrība vai nodibinājums licencētas programmas ietvaros. Turklāt, ievērojot likumprojekta regulējumā ietvertos nosacījumus, ar PVN neapliek maksu par sporta nodarbību neatkarīgi no pārstāvētā sporta veida, piemēram, arī maksu par golfa kluba nodarbību, ja golfa klubs atbilst šā regulējumā minētajiem nosacījumiem.

Tāpat likumprojektā paredzēts, ka ar PVN neapliek maksu par bērnu uzturēšanos bērnu nometnēs, kuru organizēšanas un darbības kārtība reglamentēta atbilstoši normatīviem izglītības jomā.

Tāpat regulējumā svītrots vecuma ierobežojums, proti, 18 gadi, ņemot vērā, ka regulējums izglītības jomā paredz nosacījumus attiecībā uz nometņu organizēšanas un darbības kārtību.

Plāno paaugstināt PVN reģistrācijas slieksni

FM sagatavotajā likumprojektā noteikts, ka reģistrētiem PVN maksātājiem, kuru veikto ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība 12 mēnešu laikā ir līdz 50 000 eiro, ir tiesības nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā un nemaksāt PVN.

FM norāda, ka inflācijas ietekmē, pieaugot preču un pakalpojumu cenām, pieaug arī uzņēmumu apgrozījums, kas tuvina uzņēmumus PVN reģistrācijas sliekšņa sasniegšanai, no kura ir jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā. Līdz ar to PVN reģistrēšanas sliekšņa paaugstināšana līdz 50 000 eiro mazinātu inflācijas radītās sekas tieši uz mazajiem uzņēmumiem, kā arī atbilstu šī atbrīvojuma ieviešanas mērķim - mazināt administratīvo slogu attiecībā uz PVN piemērošanas noteikumu izpildi.

Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), lai atbalstītu mazos uzņēmumus un lai palielinātu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu Latvijā, ir aicinājusi pārskatīt PVN reģistrācijas slieksni.

Ņemot vērā, ka Pievienotās vērtības nodokļa likumā ir noteiktas tiesības iekšzemes PVN maksātājam nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, ja tā veikto ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 40 000 eiro, ir nepieciešams precizēt minēto tiesību normu, nosakot PVN reģistrācijas slieksni 50 000 eiro apmērā.

Izmaiņas gaidāmas arī attiecībā uz reprezentatīvajiem auto

Tāpat ar likumprojektu tiek mainīti priekšnodokļa atskaitīšanas nosacījumi par reprezentatīvā auto uzturēšanas izdevumiem, kas rodas 60 mēnešu periodā no auto iegādes un reģistrācijas brīža.

Ņemot vērā nozares pārstāvju iniciatīvu, FM ir uzklausījusi nozares priekšlikumus un iespējamos risinājumus attiecībā uz automobiļiem, kuri nodokļu piemērošanai ir uzskatāmi par reprezentatīvajiem automobiļiem.

Nozares pārstāvju ieskatā ir ekonomiski nepamatoti maksāt uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN) par reprezentatīvā automobiļa ekspluatācijas izdevumiem gadījumos, ja ilgstošas ekspluatācijas rezultātā reprezentatīvais automobilis ir būtiski zaudējis vērtību un tā ekspluatācijas izdevumi ir būtiski palielinājušies.

Pievienotās vērtības nodokļa likumā ir noteikts, ka no valsts budžeta maksājamās PVN summas kā priekšnodoklis pilnībā nav atskaitāma PVN summa par tādas vieglās pasažieru automašīnas iegādi, nomu un importu, kuras sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas vietas, vai tādas kravas automašīnas ar pilnu masu līdz 3000 kilogramiem iegādi, nomu un importu, kas ir reģistrēta kā kravas furgons un kam ir vairāk nekā trīs sēdvietas (ieskaitot vadītāja sēdvietu), ja minēto automašīnu vērtība atbilst uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošajos normatīvos noteiktajai reprezentatīvā automobiļa vērtībai, kā arī izmaksām, kas saistītas ar automašīnu uzturēšanu, tostarp izmaksām par šādu automašīnu remontu un degvielas iegādi.

Ņemot vērā, ka UIN regulējums attiecībā uz saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojumiem reprezentatīvajiem auto ir cieši saistīts ar Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikto priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojumu, ir nepieciešams pārskatīt arī PVN regulējumu atbilstoši Uzņēmumu ienākumu nodokļa likumā veicamajiem grozījumiem, norāda ministrijā.

Ņemot vērā, ka Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā ir paredzēts noteikt 60 mēnešu periodu, pēc kura beigām reģistrētais reprezentatīvā automobiļa īpašnieks vai turētājs ir tiesīgs šāda automobiļa degvielas un ekspluatācijas izdevumus uzskatīt par saimnieciskās darbības izdevumiem, līdzīgs regulējums būtu ieviešams arī Pievienotās vērtības nodokļa likumā attiecībā uz priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojumu izmaksām, kas saistītas ar reprezentatīvā auto uzturēšanu, tostarp izmaksām par šādu automašīnu remontu un degvielas iegādi.

Tādējādi Pievienotās vērības nodokļa likumā tiks paredzēts, ka priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojums ir attiecināms uz izmaksām, kas saistītas ar reprezentatīvā auto uzturēšanu, tostarp izmaksām par šādu automašīnu remontu un degvielas iegādi un, kas rodas 60 mēnešu periodā, skaitot no brīža, kad automašīna ir reģistrēta īpašumā vai turējumā reģistrētam nodokļa maksātājam.

Tātad gadījumos, kad reprezentatīvais auto tiek izmantots gan saimnieciskās darbības vajadzībām, gan citiem mērķiem, pēc 60 mēnešu perioda, skaitot no brīža, kad auto ir reģistrēts īpašumā vai turējumā reģistrētam PVN maksātājam, būs tiesības atskaitīt priekšnodokli 50% apmērā par izmaksām, kas saistītas ar reprezentatīvā auto uzturēšanu, izņemot tos gadījumus, kas minēti Pievienotās vērtības nodokļa likumā un neierobežo priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību izmantošanu.

Cels zaudētā parāda vērtības slieksni

Tāpat FM informē, lai mazinātu administratīvo slogu gan PVN maksātājiem, gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un veicinātu uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, ir nepieciešams pārskatīt Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikto darījumu slieksni (bez PVN), kas atbilstu ekonomiskai situācijai (šobrīd spēkā esošais slieksnis 430 eiro apmērā nav mainīts no normas ieviešanas brīža), pārskatīt nosacījumu par nesadarbošanās termiņu (šobrīd spēkā ir sešu mēnešu termiņš), pārskatīt nosacījumu par informēšanas pienākumu, kā arī paredzēt iespēju PVN par zaudēto parādu atgūt, iesniedzot kārtējo PVN deklarāciju.

Līdz ar to Pievienotās vērtības nodokļa likumā tiks noteikts, ka zaudētā parāda vērtība vienam preču vai pakalpojumu saņēmējam bez PVN ir 1000 eiro, preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana atbilstošajam preču vai pakalpojumu saņēmējam ir pārtraukta vismaz pirms trim mēnešiem, ka preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam ir tiesības PVN summu par zaudēto parādu norādīt, iesniedzot jebkuru (kārtējo) PVN deklarāciju.

Vienlaikus noteikts, ka preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs, piemērojot minētā likuma nosacījumus, gadījumā, ja tas ir izslēgts no VID PVN maksātāju reģistra, PVN summu par zaudēto parādu norāda PVN deklarācijā par pēdējo taksācijas periodu.

Lai mazinātu regulējuma interpretācijas iespējas, likumprojektā ir skaidrots, kāds parāds tiek uzskatīts par zaudētu un kurš tieši ir zaudētā parāda rašanās brīdis.