Apstiprināta jaunā Nacionālās drošības koncepcija

Pārskatīt līdzšinējo koncepciju bija nepieciešams arī starptautiskās drošības situācijas būtiskas pasliktināšanās dēļ līdz ar 2022.gada 24.februārī Krievijas veikto pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā.

Koncepcijā norādīts, ka draudi Latvijas nacionālajai drošībai ir saistīti ar situācijas attīstību starptautiskajā drošības vidē, Krievijas izvērsto karu Ukrainā, hibrīdo apdraudējumu, ļaunprātīgām kiberaktivitātēm un starptautiskā terorisma tendencēm.

Lai arī objektīvu apstākļu ietekmē mazinājušies, tomēr joprojām draudus rada atsevišķu valstu ilgtermiņa centieni ar politiskiem, ekonomiskiem un informatīviem līdzekļiem ietekmēt Latvijas valsti, sabiedrību un tās vērtības, līdzšinējo uz Rietumiem orientēto valsts ārpolitisko kursu, kā arī iekšpolitisko stabilitāti, teikts dokumentā.

Koncepcijā noteiktas vispārējās prioritātes šo apdraudējumu novēršanai, tāpat uz šī dokumenta principiem jānotiek valsts pārvaldes institūciju savstarpējai sadarbībai nacionālās drošības jomā.

Ministru kabinetam, balstoties uz koncepcijā noteiktajām prioritātēm, būs jāizstrādā Nacionālās drošības plāns, kurā ietverti konkrēti valsts apdraudējuma neitralizācijas un novēršanas pasākumi un līdzekļi.

Krievijas pret Ukrainu īstenotā kara kontekstā dokumentā secināt, ka gūtās mācības karā mainīs Krievijas bruņotos spēkus un, iespējams, tehnikas atjaunošanai līdz pirmskara līmenim būs nepieciešami līdz pat desmit gadiem.

Koncepcijas projektā teikts, ka Krievijas sāktais pilna mēroga karš pret Ukrainu kopumā palielina Latvijas militāro apdraudējumu. Neskatoties uz ievērojamajiem zaudējumiem, Krievija ir un būs galvenais draudu avots Latvijas drošībai, kā arī drauds Baltijas jūras reģionam kopumā.

Krievija mācīsies no savām kļūdām un īstenos mērķtiecīgus pasākumus savu kaujas spēju atjaunošanai. Krievija atbildēs uz Somijas, kā arī gaidāmo Zviedrijas pievienošanos NATO ar papildus konvencionālo spēku izvietošanu Baltijas jūras reģionā. Tam var sekot arī biežākas un lielākas Krievijas un Baltkrievijas kopīgas militārās mācības Rietumu stratēģiskajā virzienā. Konvencionālo spēku zaudējumus karā Ukrainā Krievija centīsies kompensēt ar pieaugošiem kodolieroču izmantošanas draudiem, kā arī hibrīdā kara instrumentiem, teikts koncepcijā.

Tāpat Krievijas ideologi un propagandisti veido šīs valsts sabiedrībā negatīvu un agresīvu attieksmi pret Baltijas valstīm. Krievija joprojām izmanto plašu spektru tās rīcībā esošos līdzekļus, ieskaitot dezinformāciju, lai ietekmētu Baltijas valstu politiku.

Dokumentā, kas balstīts uz valsts drošības iestāžu vērtējumumiem, arī atzīmēts, ka Latvijā pastāv risks saasināties etniskajai spriedzei, kas pašlaik ir latenta un kuru var pastiprināt neapmierinātība ar esošo situāciju un agresivitāte.

Dokumentā atzīmēts, ka Krievijas karš Ukrainā ir spēcīgi atbalsojies Latvijas sabiedrībā, atklājot atsevišķu sabiedrības grupu uzskatu sistēmu, ideoloģiskās pārliecības un vēsturiskās atmiņas atšķirības no Latvijas sabiedrības vairākuma vērtībām. Šīs atšķirības uzskatāmi demonstrē Latvijas sabiedrības mazākumu pārstāvošo dažu iedzīvotāju grupu simpātijas pret Kremli, publiski paustais atbalsts Krievijas agresijai Ukrainā un atvērtība Krievijas ietekmes pasākumiem.

Tiesību aizsardzības institūcijām konsekventi jāturpina ievērot nulles tolerances princips pret jebkādām atbalsta izpausmēm Krievijas agresijai, kas parādās publiskajā vidē un informatīvajā telpā, uzsvērts dokumentā.

Iepriekšējā NDK tika izstrādāta un apstiprināta Saeimā 2019.gadā. NDK ir balstīta uz valsts drošības iestāžu izstrādāto Valsts apdraudējuma analīzi un tajā noteiktajiem nacionālās drošības apdraudējumiem un riskiem.

Gada laikā pēc NDK apstiprināšanas ir jāizstrādā Nacionālās drošības plāns, kurā jābūt iekļautiem konkrētiem valsts apdraudējuma novēršanas un neitralizācijas pasākumiem. Tāpat kā iepriekšējās reizēs, arī šoreiz Nacionālās drošības plāna izstrādi vadīs un koordinēs Valsts drošības dienests.