Katrs piektais iedzīvotājs tuvāko gadu laikā iecerējis iegādāties jaunu mājokli (1)

Runājot par iecerēm mainīt dzīvesvietu, 12% respondentu Latvijā atzinuši, ka plāno iegādāties jaunu mājokli tuvāko trīs gadu laikā, bet vēl 9% cilvēku to plāno paveikt tālākā nākotnē. Kopumā tas ir par deviņiem procentpunktiem mazāk nekā 2021.gadā, kad vēlmi iegādāties jaunu mājokli izteica trešdaļa aptaujāto.

Šobrīd puse respondentu norāda, ka ir apmierināti ar esošo dzīvesvietu, bet 14% plāno veikt lielākus remontus un uzlabojumus.

Ja attiecībā uz iedzīvotāju iecerēm par jauna mājokļa iegādi trīs Baltijas valstīs situācija kopumā ir līdzīga, galvenās vēlmes, kas saistās ar jaunu dzīvesvietu atšķiras. Latvijā un Igaunijā dominē vēlme iegūt plašāku dzīves telpu - attiecīgi 39% un 41%, bet Lietuvā cilvēki vēlas dzīvot privātmājā - 32%.

Runājot par galvenajiem faktoriem, kas ietekmē mājokļa izvēli, kā pirmais nemainīgi saglabājas nekustamā īpašuma cena (8,8 punkti desmit ballu skalā), seko īpašuma kvalitāte un dzīves apstākļi (8,7) un īpašuma atrašanās vieta (8,5).

Kā nozīmīgi faktori visās Baltijas valstīs minēti arī īpašuma energoefektivitāte un apkārt esošā infrastruktūra. Vairāk nekā puse no aptaujātajiem tuvāko gadu laikā plāno ieguldīt esošā mājokļa renovācijā, tostarp 35% respondentu Latvijā tā plāno uzlabot mājokļa energoefektivitāti.

Aptaujā 70% respondentu minējuši, ka būtu gatavi ieguldīt esošā mājokļa energoefektivitātes uzlabošanā, ja saņemtu tam valsts atbalstu vai īpaši izdevīgus nosacījumus aizdevumam.

Tomēr galvenais motivators šādiem ieguldījumiem ir skaidri redzams finansiālais ieguvums ilgtermiņā, ko uzsver vairāk nekā puse respondentu. Piemēram, 44% no privātmāju īpašniekiem Latvijā jau ir uzstādījuši vai plāno uzstādīt saules enerģijas paneļus (Lietuvā - 65%, Igaunijā - 57%). Runājot par dažādu elektroierīču energoefektivitātes klasi, trešdaļai iedzīvotāju šis ir galvenais faktors, iegādājoties jaunas ierīces. Puse respondentu tam pievērš uzmanību, ņemot vērā arī ierīces cenu un funkcionalitāti.

No cilvēkiem, kuri plāno mainīt dzīvesvietu, Latvijā un Igaunijā kā iekārojamākās vietas ir minētas galvaspilsētas un to apkārtne (51% "balsu" par Rīgu un tās apkārtni, 53% - par Tallinu), seko citas lielākās pilsētas. Savukārt Lietuvā potenciālie mājokļu pircēji sadalās trijās līdzīgās daļās - tie, kuri vēlētos dzīvot Viļņā (33%), citās lielajās pilsētās (34%) un laukos (33%).

Attiecībā uz plānotajiem tēriņiem jauna mājokļa iegādei, Latvijas iedzīvotāji ir salīdzinoši piesardzīgāki - vairākums sagaida, ka izmaksas nepārsniegs 100 000 eiro. Lietuvā vairums respondentu ir gatavi izmaksām 150 000 eiro apmērā, bet Igaunijā šī robeža ir ap 200 000 eiro.

Vairāk nekā divas trešdaļas no cilvēkiem, kuri plāno iegādāties jaunu mājokli, ir gatavi tam tērēt vairāk, nekā izmaksāja esošais īpašums. Šis rādītājs ir divas reizes lielāks nekā 2021.gadā. Salīdzinoši neliels skaits respondentu gribētu iegādāties nekustamo īpašumu kā investīciju (32%), vienlaikus atzīstot, ka šobrīd tam nepietiek līdzekļu. Tajā pašā laikā 12% cilvēku Latvijā un Igaunijā, un 15% Lietuvā atzinuši, ka varētu atļauties iegādāties jaunu mājokli bez bankas finansējuma.

Runājot par iecerēm esošā mājokļa renovācijai, vairumam cilvēku (78% Latvijā, 84% Lietuvā un Igaunijā) tam ir paredzēti personīgie uzkrājumi. Latvijā renovācijas budžets vairumā gadījumu nepārsniedz 5000 eiro, Lietuvā un Igaunijā šis budžets ir krietni lielāks - līdz 10 000 eiro.

Visās trijās Baltijas valstīs valda viedoklis, ka nekustamo īpašumu vērtība tuvāko trīs gadu laikā pieaugs. Tā uzskata 57% Igaunijas, 51% Latvijas un 48% Lietuvas iedzīvotāju. Lietuvā 42% respondentu uzskata, ka cenas nemainīsies.

Aptauja veikta šogad maijā visās Baltijas valstīs, aptaujājot 1000 iedzīvotāju katrā valstī.