Āzijas valstis pret Krieviju izrīkojas vēl nežēlīgāk nekā Rietumi, žēlojas Maskavas mērs (34)

Kā vēsta “The Moscow Times”, Sobjaņins sūdzējies, ka pēc Krievijas pārorientēšanās uz Āziju, kas notika pēc Rietumvalstu noteiktajām sankcijām, “Āzijas valstis lēmušas izspiest maksimālu labumu no šīs situācijas - tās aktīvi sniedz savām kompānijām dažādas priekšrocības un uzpūš savas produkcijas cenas.

"Neviens mums nevēlas dāvināt tehnoloģijas — ne mašīnbūves, ne aviācijas, ne mikroelektronikas jomā. Turklāt mums atklāti pasaka: ja vēlaties iegūt kādas tehnoloģijas, tad pērciet visu produkciju," sašutis Sobjaņins.

Viņaprāt, Krievija saskaras ar vēl lielāku spiedienu, kad tā atsakās piekrist šādiem nosacījumiem, jo Krievijai “tehnoloģijas esot, bet vajagot tikai rezerves daļas”.

"Mums saka: "Mēs to saprotam, tāpēc jums tikai rezerves daļas nepiegādāsim, vismaz ne par normālām cenām. Būs divkārša cena — lūdzu," teica Sobjaņins.

Maskavas mērs aicināja gūt secinājumus un mācības no sadarbības ar Āziju un ņemt tos vērā, plānojot ekonomiku visos līmeņos. Viņaprāt, tā vietā, lai akli paļautos uz Āzijas valstīm, vajadzētu attīstīt tehnoloģiju ražošanu pašā Krievijā.

"Kad mēs plānojam savas valsts investīcijas, mums jāapzinās, ka nekādu superefektīvu veiksmes stāstu mēs tur [Āzijā] neattīstīsim. Mums jānodarbojas ar valsts atbalstu jomām, kurās mēs redzam vissarežģītāko situāciju: mikroelektronika, autobūve, kosmosa, satelītu un bezpilota lidaparātu tehnoloģijas," atzīmēja Sobjaņins.

Jūlijā Krievijas diktators Vladimirs Putins pieprasīja vietējiem speciālistiem "maksimāli paātrināt" pašmāju augsto tehnoloģiju produktu radīšanu un ražošanu.

"Mums vajadzētu būt attīstītām ne tikai zinātniskajām iestrādnēm un pamata risinājumiem, bet arī visai tehnoloģiskajai un ražošanas ķēdei: aprīkojumam, elementu bāzei, programmatūrai un, protams, cilvēkiem," toreiz teica Putins.

Kādi un cik īsi termiņi bija paredzēti, lai to visu izdotos sasniegt, Putins, protams, neprecizēja. Piemēram, pašlaik Krievijā nav pat rūpnīcu, kas spētu ražot mikroshēmas atbilstoši mūsdienu standartiem. 2022. gada maijā Maskavas apgabala Zeļenogradā sākās jaunas rūpnīcas celtniecība, kas varēšot ražot 28 nanometru procesorus. Ražošanu sākt paredzēts 2024. gada beigās.

Salīdzinājumam, amerikāņu uzņēmums “Intel” pašlaik ražo 10 nanometru procesorus. Tā konkurents AMD ražo piecu nanometru procesorus, turklāt jau pastāv četru nanometru procesori, un tiek veikta aktīva gatavošanās pārejai uz vēl mazāku – trīs nanometru standartu.