Ir 2025. gads, un bijušais Ventspils mērs iznāk no cietuma. Pēc 22 gadu cietumsoda atsēdēšanas viņš priekšlaicīgi atbrīvots par labu uzvedību. Jā, Aivaru iesēdināja jau tālajā 2003. gadā līdz ar pirmo kompromitējošo dokumentu saņemšanu. Jo mūsu tiesu sistēma ne mirkli nesnauž un darbojas precīzi kā Šveices pulkstenis.

Vecs, no cietuma ēdiena manāmi izkāmējis vīrs. Ģimene novērsusies, jo izrādījās, ka iepriekš viņu pacieta tikai naudas dēļ. Tāpēc līdz ar naudas un īpašumu konfiskāciju izčākstējusi arī ģimene. Mazbērni pat nezina par Aivara eksistenci, jo vecāki nevēlējās stāstīt, ka vectētiņš ir noziedznieks, pat nomainīja uzvārdus.

Aivara vienīgais ienākumu avots ir valstī vidējā pensija – nedaudz vairāk par 500 eiro mēnesī. Vairāk saņemt nevar, jo valsts izzagšanas laikā nodokļos nomaksātā nauda ir izslēgta no sociālajām iemaksām. Nav daudz, bet var iztikt. “Deviņdesmito beigās, kad par sazagto jau dzīvoju muižā, citiem bija vēl mazāk,” Aivars cenšas domāt pozitīvi.

Ar šo naudu pietiek, lai īrētu maziņu un necilu vienistabas dzīvoklīti kaut kādā Ventspils nostūrī. Vienistabas tādā ziņā, ka tur tiešām fiziski ir tikai viena istaba, kurā atrodas gan plīts, gan tualetes pods, gan arī mazs, apbružāts izvelkamais dīvāniņš gulēšanai. Vienā istabiņas stūrī krāsns apkurei, bet otrā – televizors, kurš rāda tikai virszemes televīzijas kanālus. Televizoru piešķīra sociālais dienests.