Austrālijā sieviete, rušinoties dārzā, inficējas ar retu baktēriju un sāk pūt no iekšas

48 gadus vecā sieviete pēc rušināšanās dārzā bez cimdiem, trīs dienu garumā piedzīvoja nelabu dūšu un vemšanu, kā arī progresējošas sāpes labajā vēdera pusē. Slimnīcā viņai tika veiktas asinsanalīzes, kas uzrādīja problēmas ar nierēm un aknām. Turklāt asinīs viņai bija sākusi uzkrāties pienskābe, kas rodas pēc intensīvām fiziskām aktivitātēm, bet var kalpot arī kā septiskā šoka pazīme. Sievietei arī bija caureja.

Lai arī datortomogrāfijā iekaisums vēdera dobumā neuzrādījās, ārsti sievietei drošības pēc izrakstīja antibiotikas. Piecas stundas vēlāk vēdergraizes sievietei bija kļuvušas tik spēcīgas, ka ārsti veica vēl vienu datortomogrāfiju. Šoreiz tapa skaidrs, ka iekaisusi sievietes resnā un aklā zarna, tāpēc viņa tik nogādāta intensīvajā terapijā. Divas dienas vēlāk asinsanalīzēs atklājās iekaisuma vaininiece – nāvējoša baktērija “clostridium chauvoei”.

Šīs baktērijas parasti mīt augsnē kā sporas, kuras pa elpceļiem var nonākt asinsritē, bet pēc tam muskuļaudos. Kad skābekļa līmenis muskuļos samazinās, piemēram, vingrošanas laikā, baktērijas sāk ražot toksīnus, kas savukārt sāk iznīcināt baltos asinsķermenīšus un DNS. Baktērija sievietes asinsritē gan, visticamāk, nonāca caur kaķa skrāpējumiem uz viņas rokām, kamēr viņa rušinājās dārzā bez cimdiem, raksta "Live Science".

Līdz ar antibiotikām sievietei tika parakstīta arī hiperbārās oksigenācijas terapija – procedūra, kurā pacients tiek ievietots augstspiediena barokamerā, kurā ir tikai skābeklis. Tādos apstākļos baktērijas nespēj augt, jo dabā mikrobi parasti mīt vidē bez skābekļa. Pēc terapijas sievietes aknas un nieres atsāka strādāt un pienskābes līmenis samazinājās. Drīz vien viņa drīkstēja atstāt slimnīcu un doties mājās.

Diemžēl dažas dienas vēlāk vēdergraizes atgriezās un datortomogrāfijā atklājās, ka resnajā zarnā viņai izveidojušies caurumi jeb vietas, kur atmiruši audi. Ārsti bojāto zarnas daļu aizvāca un aizstāja ar stomu. Pēc divarpus nedēļām sieviete atveseļojās, bet pēc trīs mēnešiem stomu jau varēja izņemt.

Līdz šim tikai divi cilvēki bija inficējušies ar šo baktēriju, un abi nomiruši. Vienam bija ļoti vārga imūnsistēma, bet otram gangrēna jau bija tik ļoti progresējusi, ka viņu glābt nebija iespējams.

Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “The Medical Journal of Australia”.