Latvijā daudz sieviešu stājas fiktīvās laulībās, liecina IeM apkopotie dati

Kopumā 2022.gadā Valsts policija par cietušajiem no cilvēku tirdzniecības atzina 12 personas, bet biedrība "Patvērums "Drošā māja"" un biedrība "Centrs Marta" saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par cilvēku tirdzniecības upuriem atzina 14 personas. Tātad kopumā pārskata periodā Latvijā identificēti 26 cilvēku tirdzniecības upuri.

Salīdzinot ar 2021.gadu, identificēto cilvēku tirdzniecības upuru skaits ir samazinājies, kas lielākoties ir skaidrojams ar to, ka 2021.gadā sākti vairāki kriminālprocesi, kuros identificēto upuru skaits viena procesa ietvaros bija lielāks nekā 2022.gada kriminālprocesos.

Lielākā daļa upuru bija Latvijas valstspiederīgie - kopā 22 no 26 identificētajiem upuriem. Vēl divi identificēti upuri ir Baltkrievijas pilsoņi un vēl divi Moldovas pilsoņi. Visi identificētie trešo valstu pilsoņi bija pakļauti darbaspēka ekspluatācijai. No 26 identificētajiem upuriem, 25 bija pilngadīgas personas un viena persona bija nepilngadīga. Līdzīgi kā iepriekšējos gados nepilngadīgo cilvēku tirdzniecība ir bijusi saistīta ar seksuālo ekspluatāciju.

No identificētajiem upuriem 10 bija pakļauti darbaspēka ekspluatācijai, 10 seksuālai ekspluatācijai, piecas personas tika pakļautas ekspluatatīvām laulībām un vēl vienas personas ekspluatācija bija saistīta ar piespiešanu veikt noziedzīgu nodarījumu.

Raksturojot kopējās tendences, var secināt, ka pārskata periodā atklāts mazāk darbaspēka ekspluatācijas gadījumu. Tomēr ir svarīgi norādīt, ka tas nenozīmē, ka problēma mazinās, jo nereti tiek ziņots par dažādiem pārkāpumiem pret darba ņēmējiem trešo valstu pilsoņiem un augsts pārkāpumu skaists var liecināt arī par darbaspēka ekspluatācijas riskiem, akcentēts ziņojumā.

Visbiežāk darbaspēka ekspluatācijas riski konstatēti nozarēs, kur nepieciešams mazkvalificēts darbaspēks un vienlaikus pastāv augsts ēnu ekonomikas īpatsvars. Latvijā cilvēku tirdzniecības riski pastāv būvniecībā, lauksaimniecībā, mežizstrādē, pārtikas ražošanā un ēdināšanā. Neskaitot Latvijas valstspiederīgos, darbaspēka ekspluatācijas upuru izcelsmes valstis visbiežāk ir Uzbekistāna, Tadžikistāna, Kirgizstāna, arī Moldova un Baltkrievija. 

Domājot par Latvijas valstspiederīgajiem, kuri var tikt pakļauti cilvēku tirdzniecībai citās valstīs, ziņojumā norādīts, ka Eiropā cilvēku tirdzniecības riski biežāk konstatēti celtniecības, transporta, viesmīlības, ražošanas, auto mazgāšanas, skaistumkopšanas, mežizstrādes, lauksaimniecības un uzkopšanas/tīrīšanas pakalpojumu jomās.

Tāpat nereti sociāli atstumtas personas, personas ar vielu lietošanas traucējumiem un bezpajumtnieki tiek vervēti darbam ārzemēs, kur to personu apliecinošos dokumentus izmanto finanšu krāpšanā Vācijā, vai pašu personu piespiež ubagot, piemēram, Polijā.

Parasti šīs personas tiek savervētas patversmēs vai citās bezpajumtnieku pulcēšanās vietās. Nedaudz biežāk nekā iepriekšējā pārskata gadā ir konstatēti upuri, kas bijuši pakļauti cilvēku tirdzniecībai seksuālai ekspluatācijai, kā arī ekspluatatīvām fiktīvām laulībām. Cilvēku tirdzniecība seksuālās ekspluatācijas nolūkā ir jāskata kontekstā ar seksuālās izmantošanas gadījumiem un iesaistīšanu prostitūcijā.

Kopumā Latvijā iezīmējas tendence par trešo valstu valstspiederīgo sieviešu no Ukrainas, Krievijas un Moldovas iesaistīšanu prostitūcijā Latvijā. Turklāt vervēšanu, rekrutēšanu un organizāciju arī nodrošina trešo valstu pilsoņi, izmantojot internetu un dažādas sociālo un ziņapmaiņu platformu slēgtās grupas.

Latvijā joprojām daudz sieviešu piekrīt stāties fiktīvās laulībās, it īpaši ar Pakistānas un Bangladešas pilsoņiem. Laulības visbiežāk tiek noslēgtas Kiprā. Šo laulību mērķis ir trešo valstu pilsoņiem likumīgi iegūt tiesības uzturēties Latvijā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā.

Saskaņā arī Krimināllikumu par fiktīvās laulības slēgšanu var draudēt pat cietumsods. Tomēr ne vienmēr šādas laulības ir "biznesa darījums", jo regulāri tiek konstatēti gadījumi, kad sievietes nonāk ekspluatatīvos apstākļos un kļūst par cilvēku tirdzniecības upuri.

Tāpat cilvēku tirdzniecībā ir vērojama izteikta dzimuma dimensija, respektīvi, darbaspēka ekspluatācijai lielākoties tiek pakļauti vīrieši, bet seksuālajai ekspluatācijai un fiktīvām ekspluatatīvām laulībām lielākoties tiek pakļautas meitenes un sievietes.

Arī 2022.gadā bija vērojama tāda pati tendence, jo visi identificētie upuri vīrieši bija pakļauti darbaspēka ekspluatācijai. No sievietēm, kopā trīs bija pakļautas darbaspēka ekspluatācijai, 10 - seksuālai ekspluatācijai, piecas - ekspluatatīvām laulībām, un viena piespiesta veikt noziedzīgu nodarījumu.