Garākais paredzamais mūža ilgums – Pierīgā, īsākais – Latgalē, liecina CSP dati (1)

Statistikas pārvaldē informē, ka Pierīgā dzīvojošiem vīriešiem paredzamais mūža ilgums ir 71,3 gadi, bet sievietēm - 80,4 gadi, vienlaikus Latgalē vīriešiem paredzamais mūža ilgums ir 67,1 gads, bet sievietēm - 77,2 gadi.

Ilgāks paredzamais mūžs raksturīgs reģionos ar lielāku gados jaunu iedzīvotāju skaitu un zemāku mirstību, norāda statistikas pārvaldē.

2022.gadā jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums bija 74,4 gadi, tostarp vīriešiem - 69,4 gadi, bet sievietēm - 79,3 gadi.

Latvijā gada laikā paredzamais mūža ilgums pieaudzis vidēji par 1,3 gadiem, savukārt Latvijas reģionos mūža ilgums visvairāk pagarinājies Latgalē - par 2,5 gadiem, seko Zemgale ar pieaugumu par 2,1 gadu, Kurzeme un Rīga ar vienu gadu, Pierīga ar 0,9 gadiem un Vidzeme ar 0,3 gadiem.

2022.gadā Latvijā piedzima 15 954 bērnu, kas ir par 1466 jeb 8,4% mazāk nekā 2021.gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simts gadu laikā. Visvairāk bērnu piedzima Rīgā (30,1% no kopējā dzimušo skaita) un Pierīgā (24,2%).

Augstākie dzimstības rādītāji 2022.gadā bija Pierīgas un Vidzemes reģionā - 46 dzimušie uz 1000 sievietēm reproduktīvajā vecumā (15 līdz 49 gadi), bet zemākie dzimstības rādītāji bija Rīgā - 35 dzimušie uz 1000 sievietēm.

Paaudžu maiņu raksturojošais rādītājs - summārais dzimstības koeficients - Latvijā 2022.gadā bija 1,47, kas ir tālu no vēlamā bērnu skaita (2,1-2,2) normālai paaudžu nomaiņai, norāda statistikas pārvaldē.

Pēdējo reizi summārā dzimstības koeficienta vērtība 2,2 Latvijā bija 1986.-1987.gadā, kad piedzima 42 000 bērnu gadā, kas bija lielākais dzimušo skaits kopš 1946.gada. Eiropas Savienībā 2021.gadā summārais dzimstības koeficients bija 1,53, tostarp robežās no 1,13 Maltā līdz 1,84 Francijā.

Latvijas reģionos pēdējā gada laikā novērota summārā dzimstības koeficienta krišanās, visvairāk tas samazinājās Pierīgā - par 0,19, bet pieauga tikai Vidzemes reģionā - par 0,05.