Postošie plūdi Lībijā atklājuši daļu senas grieķu pilsētas

Kirēnu 631. gadā pirms mūsu ēras atklāja grieķu kolonisti. Tā kļuva par vienu no nozīmīgākajām pilsētām Senajā Grieķijā. Savu lielāko uzplaukumu pilsēta pieredzēja 4. gadsimtā pirms mūsu ēras. Vēlāk to pārņēma romieši, līdz 365. gadā mūsu ērā to sagrāva zemestrīce.

Pilsētas iespaidīgās drupas tika atrastas 18. gadsimtā, un nu tās iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Ievērojamāko struktūru vidū ir vairākas pirtis, tempļi, amfiteātris, svētnīcas un strūklakas, kas veltītas tādiem grieķu dieviem kā Zevs, Apolons un Dēmetra.

FOTO: SENPILSĒTAS KIRĒNAS DRUPAS LĪBIJĀ

Kirēna atrodas tuvu mūsdienu Lībijas pilsētai Dernai, kas septembrī spēcīgā lietus dēļ, ko atnesa vētra “Daniels”, piedzīvoja katastrofiskus plūdus. Dabas katastrofā reģionā bojā gājuši vismaz 11 tūkstoši cilvēku, bet tūkstošiem joprojām ir bezvēsts pazuduši. Pamatīgi bojātas tika arī ēkas un infrastruktūra.

Pēc plūdiem Lībijas varas iestādes ieradās Kirēnā, lai aplēstu skādi un saglābtu senās pilsētas vēsturiskās atliekas. Tikai tad tika pamanītas struktūras, kas gadsimtiem ilgi bija gulējušas zem drupu un zemes slāņiem.

Lībijas arheologi izdevumam “Newsweek” atklāja, ka pēc plūdiem senajā pilsētā parādījusies virkne bluķu, kas, visticamāk, ir kanalizācijas sistēmas virsma. Dēmetras templī arī atklājās jaunas sienas.

Pašlaik pētnieki un Lībijas varas iestādes cenšas tikt galā ar joprojām straumēm plūstošo ūdeni, kas var pamatīgi kaitēt senajām drupām.