Šodienas redaktors:
Lauma Lazdiņa

Ne tikai rubļa vērtības kritums: Krievijas ekonomiku piemeklējusi vēl viena nopietna problēma (8)

Foto: Reuters / Scanpix

Krievijas rublis atkal pieredzējis vērtības kritumu, sasniedzot 100 rubļu atzīmi par vienu ASV dolāru. Tas viss, neraugoties uz dažādiem pasākumiem, ko veikusi Krievijas valdība rubļa stabilizēšanai. Tā nav vienīgā problēma Krievijas ekonomikā – valstī strauji sāk palielināties inflācija, vēsta “Agentstvo”.

Krievijas diktators Vladimirs Putins pārstājis atkārtot vienu no saviem izplatītākajiem apgalvojumiem, ka “Krievijā inflācija ir daudz zemāka nekā Vācijā, Francijā un ASV”. Pēdējo reizi viņš šādus izteikumus pauda maijā. Tagad Putins regulāri pieprasa saviem padotajiem apturēt cenu kāpumu. Augustā un septembrī viņš to darīja vairākas reizes, lai gan publiski par to nav teicis ne vārda.

Pēc oficiālajām aplēsēm, inflācija Krievijā joprojām ir zemā līmenī: pēc Krievijas valstij piederošās aģentūras “Rosstat” datiem (kas gan bieži publicē valdībai tīkamus datus), kopš gada sākuma cenu kāpums ir sasniedzis 4,32%.

Tomēr daudzas pieprasītas preces un pakalpojumi 2023. gadā ir sadārdzinājušies pat par vairākiem desmitiem procentu, liecina "Agentstvo" pētījums.

Vislielākais cenu kāpums šogad Krievijā ir sakņaugiem un augļiem. Kāposti kļuvuši 1,7 reizes dārgāki, burkāni un citroni maksā gandrīz pusotru reizi vairāk. Apelsīni, āboli un vīnogas – par trešdaļu dārgāki. No citiem produktiem visvairāk pieaugušas cenas ir cukuram (19%), vistas (18%) un jēra gaļai (12%).

Cenas ievērojami kāpušas arī atpūtai un ceļojumiem. Tajā pašā laikā cenu kāpuma līderos ir ne tikai ārzemju tūrisms (ceļojumi uz Turciju un Ēģipti ir kļuvuši dārgāki attiecīgi 1,6 un 1,4 reizes), bet arī atpūta Melnās jūras piekrastē un Krimā – 1,5 reizi. Viesnīcas, atpūtas nami un kūrorti ir kļuvuši dārgāki par 14-17%, bet iekšzemes lidojumu cenas augušas par 10%.

Kāpušas arī medikamentu cenas. Tās pieaugušas 3-6 reizes straujāk nekā inflācija, tostarp prettūskas līdzekļa “Furosemide” cena palielinājusies par 23%, bet aspirīna un "No-Spa" cenas ir pieaugušas attiecīgi par 15 un 16%.

Dīzeļdegvielas cenas ir kāpušas par 29%, 98. markas benzīna – par 8%. Automašīnu cenas ir pieaugušas par 6%, visvairāk – par 11% ir kāpušas lietotu ārzemju automašīnu cenas.

Veterinārās un cilvēku medicīnas pakalpojumu cenas arī ir ievērojami pieaugušas. Visvairāk dzīvnieku vakcinācijai – cenas pieaugušas par 10%. Vizīte pie veterinārārsta un pirmreizējā vizīte pie ārsta speciālista ir kļuvušas dārgākas par 8%.

Vairāki analītiķi apgalvo, ka Maskava vilto statistiku un publicē nepatiesus datus par Krievijas ekonomikas stāvokli. Kremļa paziņojums, ka “Krievijai no sankcijām tikai labāk”, izskatās neticami. Maijā “Financial Times” publicēja rakstu, kurā apkopoti faktori, kas liecina, ka Krievijas varasiestāžu sniegtie skaitļi un statistikas dati neatspoguļo reālo ekonomisko situāciju.

Tādējādi var secināt, ka Putina apgalvojums, ka Krievijā inflācija ir zemāka nekā Rietumos, bija daļa no viņa propagandas kampaņas, lai attaisnotu karu Ukrainā. Tomēr, kā liecina pētījums, inflācija Krievijā ir pieaugusi, un tā rada (un radīs) papildu spriedzi valsts ekonomikā.

Svarīgākais
Uz augšu