Zobenvalis aprij sešus veselus ūdrus, bet ar vienu aizrijas un mirst (1)

Rijīgā zobenvaļa vēderā tika atrasti arī 256 galvkāju knābju fragmenti. Savukārt viens no jūrasūdriem bija iesprūdis zobenvalim rīklē un, iespējams, bija tā nāves cēlonis. Zināms, ka zobenvaļi reti kad ēd jūrasūdrus, priekšroku dodot roņiem, vaļiem, haizivīm, jūras lauvām un lašiem.

“Pastāv dažādas zobenvaļu populācijas ar dažādu uzturu. Dažas pārtiek no zivīm, bet citas no jūras zīdītājiem, piemēram, roņiem. Tās populācijas, kuras ēd jūras zīdītājus, organismā parasti uzņem vairāk piesārņojuma,” izdevumam “Newsweek” stāstīja bioloģijas profesors Alekss Fords.

Šajā gadījumā arī dīvaini ir tas, ka jūrasūdri zobenvaļa vēderā bija teju neskarti. Parasti zobenvaļi savus upurus pirms norīšanas saplosa gabalos.

“Zobenvaļi-slepkavas parasti nesagremo barību, bet gan pirms norīšanas to savā starpā saplosa gabalos,” teica savvaļas dzīvnieku veterinārārsts Džozefs K. Geidoss.

Tiesa, ir bijuši gadījumi arī iepriekš, kad jūrasūdri ir patrāpījušies zobenvaļu ēdienkartē. 1990. gados Aļaskā strauji samazinājās jūrasūdru populācija. Zināma loma tajā esot bijusi arī zobenvaļiem.

“Šī zobenvaļu mātīte, iespējams, medīja vienatnē, un jūrasūdri vienkārši bija pietiekami mazi, lai tos aprītu veselus. Izņemot tikai pēdējo, kas, kā rādās, izraisīja tās nāvi,” piebilda Geidoss.

Jūrasūdri var izaugt pat pusotru metru gari, kļūstot par visai brangu kumosu plēsējiem. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka pēdējais jūrasūdrs nav spējis nonākt zobenvaļa kuņģī.

Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā "Aquatic Mammals".