Nesen veikalā dzirdēju burvīgu sarunu. Kāds vīrietis, kurš pats nepārprotami bija pamatā latviski runājošs, pārdevējai krieviski stāstīja, ka tā saucamajās krievu skolās latviešu valodā būšot jāsarunājas ne tikai stundās, bet arī starpbrīžos gaiteņos staigāšot cilvēki, kas vaktēšot, lai bērni savā starpā nesarunājas krieviski. Vārdu sakot – gestapo un genocīds ir jau pavisam tuvu!

Līdzīgu naratīvu izplata pat LSM krievu redakcijas galvenā redaktore Jekaterina Safronova, un tam piebalso ne mazums latviešu aktīvistu. Redz kur, piemēram, viņa stāstīja, ka principā Latvijā krieviem būšot vai nu geto, vai arī jādodas prom.

Redaktore droši vien var priecāties, ka šo pateica Igaunijas medijos, nevis Latvijas. NEPLP piesprieda 8500 eiro sodu par to, ka Rosļikovs tiešraidē krievijas pilsoņu sūtīšanu uz sev piederīgo valsti nosauca par deportāciju. Sekojoši – labprāt redzētu, kādu sodu viņi uzliktu par valsts subsīdiju noņemšanu svešvalodai sabiedriskajos medijos salīdzināšanu ar iznīcināšanas nometnēm.

Visādā ziņā šādi izteikumi ir redaktora necienīgi arī Igaunijā, un vienīgās valstis, kurās kaut kā tāda izskanēšana medijos nepārsteigtu, ir krievija un baltkrievija. No redakcijas vadītāja prasītos augstu morālo stāju, bet šeit tā latiņa nokrita uz zemes. Un šis noteikti nav labākais veids, kā censties pierādīt, ka šis medijs ir nepieciešams, drīzāk gluži pretēji.