Kad Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns septembrī izkāpa no bruņuvilciena Krievijas austrumu pilsētas Hasanas dzelzceļa stacijā, lai tiktos ar prezidentu Vladimiru Putinu, es nevarēju nedomāt par 2017. gada satīrisko filmu "Staļina nāve". Miniatūrs tiltiņš no perona uz staciju un niecīgais sarkanais paklājiņš, pa kuru Kims soļoja, komiski kontrastēja ar armijas pulku, kas bija nostājies rindā, lai viņu sagaidītu. Skatuve bija teju vai karikatūriska – it kā Mikipele būtu uzģērbusi uzvalku, lai runātu par karu ar Donaldu Daku.

Protams, artilērija un ieroči, kurus Putins acīmredzot vēlas saņemt no Kima, ir pat ļoti īsti. Tikpat īsti, cik Putina šķietamā sajūta, ka viņam nav pārāk daudz citu iespēju starptautiskajā līmenī.

Patiesi, samits ar Kimu izskatījās kā sava veida gambīts un pliķis sejā Ķīnas prezidentam Sji Dzjiņpinam, kurš gadiem ilgi ir centies turēt Kimu stingrā kontrolē un mēnesi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā pasludināja "neierobežotu partnerību" ar Putinu. Taču joprojām ir šaubas, vai Putins patiešām vēlas piedāvāt Kimam ciešas un daudzpusīgas attiecības, kā tas tika minēts samitā, kura laikā notika ekskursija uz Krievijas militārajiem objektiem un kosmodromu "Vostočnij".