71% auto īpašnieku nezina, ko izvēlētais auto remonta veicējs dara ar nomainīto motoreļļu

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem gadījumā, kad auto nepieciešams remonts vai tehniskā apkope, 77% auto īpašnieku Latvijā remontdarbus uztic profesionāliem servisiem. Izvēloties autoservisu, būtiskākie kritēriji lielākoties ir pozitīva iepriekšējā pieredze, kā arī laba reputācija, augsti kvalificēti speciālisti un ērta atrašanās vieta. Interesanti, ka par spīti auto īpašnieku paustajam apgalvojumam, ka viņiem rūp tas, ko remontdarbu veicējs dara ar atkritumiem, tikai 1% aptaujāto izvērtē izvēlētā autoservisa draudzīgumu videi.

"Latvijas tirgū ik gadu nonāk aptuveni 15 000 tonnu dažāda veida smēreļļu, t. sk. arī motoreļļas. No kopējā apjoma tiek savāktas un pārstrādātas nepilni septiņi tūkstoši tonnu jeb aptuveni 46%. Pārējais daudzums šo bīstamo un kaitīgo vielu aiziet nezināmos un nekontrolētos virzienos. Piemēram, kā liecina sludinājumu portālos pieejamā informācija, tā saucamās atstrādātās motoreļļas tiek tirgotas kā kurināmais. Tādējādi tiek veicināta gan "pelēkā tirgus" zonas veidošanās, gan radīti būtiski riski attiecībā uz vides piesārņojumu un tā ietekmi uz cilvēka veselību. Izlietotas motoreļļas satur dažādas indīgas vielas, tostarp hloru, bromu, vieglos naftas produktus un policikliskos aromātiskos ogļūdeņražus, taču, kā liecina mūsu īstenotā aptauja, par to, izvēloties savu autoservisu, aizdomājas vien retais auto īpašnieks," stāsta "Latvijas Zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis.

Kā norāda Zakulis, šobrīd atbildība par izlietoto smēreļļu videi draudzīgu apsaimniekošanu gulstas uz ražotāju un tirgotāju pleciem, kuri to realizē caur ražotāju atbildības sistēmām, kurām jāspēj savākt vismaz 45% no tirgū novietotā smēreļļu eļļu daudzuma.

Tas ir nopietns izaicinājums ražotājiem un tirgotājiem, jo, piemēram, autoservisiem, kuros pamatā notiek smēreļļu maiņa, atbildība ir minimāla - tik vien kā noslēgt līgumu, bieži vien tas tiek izdarīts formāli, ar smēreļļu savācēju.

"Mūsuprāt, lai situāciju uzlabotu, normatīvajos aktos būtu jāpiemēro lielāka un konkrēta atbildība autoservisiem attiecībā uz remontdarbu vai auto apkopes procesā radušos smēreļļu atkritumu un citu videi kaitīgu šķidrumu atbilstošu apsaimniekošanu. Būtu jānosaka konkrēts nododamais nomainīto smēreļļu apjoms – vismaz 50% no tā apjoma, kas tiek iepirkts auto apkopēm un remontiem. Un tas būtu jāpierāda dokumentāri - ar specializēta savākšanas uzņēmuma apliecinājumu vai grāmatvedības dokumentiem," pauž Zakulis.

"Nav noslēpums, ka cilvēku neapdomīga rīcība ar atkritumiem būtiski ietekmē vidi. To šobrīd varam novērot auto smēreļļu apsaimniekošanas jomā. Tikai daļa autoservisu savas saimnieciskās darbības laikā radušos bīstamos atkritumus apsaimnieko atbildīgi - uzglabā tam paredzētos konteineros ar atbilstošiem marķējumiem un pēc tam nodod atkritumu apsaimniekotājam, kam izsniegta atbilstoša atļauja.

To ir ārkārtīgi svarīgi ievērot, un šos aspektus vērtējam gan ikdienā, gan pastiprināti VVD rīkotajā autoservisu/nolietoto transportlīdzeļu kontroles kampaņā.

Pērn kampaņas laikā, VVD veica 179 pārbaudes visā Latvijā, kurās tika konstatēts, ka vairāk kā puse jeb 62% autoservisu pēdējā gada laikā nav nodevuši nolietotās riepas atkritumu apsaimniekotājam, 44% autoservisu veidojas bīstamo atkritumu uzkrājumi un 7 objektos konstatētas pazīmes par atstrādāto smēreļļu dedzināšanu. Daļa bīstamo atkritumu ir viegli uzliesmojoši un rada paaugstinātu ugunsbīstamību. Sadedzinot smēreļļas, atmosfērā nonāk virkne kaitīgo vielu. Ir tik daudz risku, kurus cilvēks neapzinās, bet tas nenozīmē, ka tāpēc varam ignorēt problēmu," situāciju komentē Valsts vides dienesta Atkritumu aprites departamenta direktors Atis Treijs.