/nginx/o/2022/02/18/14372471t1h3d58.jpg)
Risinājums noteikt mācības attālināti vardarbīgiem skolēniem ir samērīgs, ja izglītības iestāde attālinātās mācības organizē tā, ka izglītojamam ir nodrošināta iespēja attālināti piedalīties mācību stundās, sacīja Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.
Kā ziņots, šonedēļ sociālajos tīklos plaši izplatījās video no Ķekavas vidusskolas, kur mācību iestādes telpās kāds 9.klases skolēns piekāva citu skolas audzēkni.
Ķekavas vidusskolas direktore Sandra Pugovka ar Ķekavas novada domes atbalstu ir izdevusi rīkojumu, kas kautiņa iniciatoram līdz lietas apstākļu noskaidrošanai mācību viela jāapgūst attālināti. Notikušo izmeklē Ķekavas novada bērnu tiesību aizsardzības sadarbības grupa, kurā darbojas pašvaldības policijas, sociālā dienesta, bāriņtiesas un pašvaldības izglītības pārvaldes darbinieki.
Taujāta, vai skolas lēmums varētu būt vērtējams kā izglītojamā tiesību uz izglītību aizskārums, Grāvere sacīja, ka viņai neesot zināms skolas direktores rīkojuma saturs, tādēļ nav iespējams izdarīt secinājumus.
Atbilstoši Ministru kabineta noteikumos noteiktajam, gadījumos, ja izglītojamais izglītības iestādē apdraud savu vai citu personu drošību, veselību vai dzīvību, vadītājam jānodrošina izglītojamam izglītības programmas apguvi citā telpā pedagoga klātbūtnē. Izglītības programmas apguve citā telpā var ilgt ne ilgāk kā līdz attiecīgās dienas beigām. Tomēr šādos gadījumos nav paredzēts izglītojamajam noteikt attālinātas mācības.
Tikmēr izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja, ka neesot pareizi uzbrucēju izolēt. Tā vietā nepieciešams psihologa darbs gan ar uzbrucēju, gan ar cietušo.
Pēc incidenta Ķekavas vidusskolā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) atkārtoti aktualizējusi nepieciešamību pēc regulējuma vardarbības mazināšanai izglītības iestādēs, piemēram, izglītības iestādes vadītājam vardarbīgos skolēnus uz laiku attālināt no mācībām skolā vai arī aizdomu gadījumā pārmeklēt audzēkņu somas.
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga apstiprināja, ka ir nosūtījusi gan lēmējvarai, gan izpildvarai atkārtotu vēstuli ar lūgumu steidzamības kārtā pieņemt nepieciešamos grozījumus atbilstošajos tiesību aktos, lai mazinātu vardarbību.
Pavasarī LIZDA un Latvijas izglītības vadītāju asociācija jau vērsās Saeimā un Izglītības un zinātnes ministrijā, lūdzot Izglītības likumā noteikt rīcību vardarbības pret pedagogu vai citu izglītojamo gadījumos, tostarp ļaut izglītības iestādes vadītājam pieņemt lēmumu par obligātu izglītības procesa nodrošināšanu uzbrucējam ārpus izglītības iestādes gadījumā, ja konstatēts vardarbīgs uzbrukums citam izglītojamajam vai skolas darbiniekam. Kā uzskata organizācijas, tas ļautu izvairīties no atkārtotas vardarbības līdz brīdim, kamēr speciālisti atzīst, ka izglītojamais var atgriezties izglītības iestādē.
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)