Kalvāns: Izglītības iestāžu rīcībā esošie rīki vardarbības mazināšanai ir par vāju (1)

Viņš nepiekrita izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas (JV) sacītajam, ka skolu rīcībā ir pietiekami daudz rīku vardarbības mazināšanai.

Šī brīža situāciju Kalvāns raksturo kā "apiešanos ar jēlu olu", jo izglītības iestāžu vadītāju tiesības ir ierobežotas. "Sabiedrībai ir jāsaprot - līdz ko jaunietis ienāk skolas teritorijā, viņš nonāk vidē, kur ir vairāki simti jauniešu. Viņa ambīcijas un tiesības ir stipri vien jāsamazina par labu kopējai skolas drošībai," sacīja Kalvāns, uzsverot, ka vardarbīgie skolēni būtu jānodala, lai tie neatrastos fiziskā kontaktā ar upuriem, tostarp potenciālajiem.

Pēc tam, kad plašu sašutumu sabiedrībā izraisīja vardarbības gadījums Ķekavas vidusskolā, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) atkārtoti aktualizēja efektīva regulējuma trūkumu vardarbības mazināšanai izglītības iestādēs. Piemēram, izglītības iestādes vadītājam īsti neesot tiesību vardarbīgos skolēnus uz laiku attālināt no mācībām skolā vai arī aizdomu gadījumā pārmeklēt audzēkņu somas.

Arodbiedrība uzskata, ka steidzamības kārtā būtu jāpieņem grozījumi Ministru kabineta noteikumos, dodot tiesības direktoram kopā ar starpinstitucionālo sadarbības padomi noteikt, ka skolēns mācās ārpus skolas. Tāpat nepieciešami grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, lai aizdomu gadījumā izglītības iestādei būtu tiesības pārbaudīt skolēna somu. Tika norādīts arī uz nepieciešamību noteikt vecāku atbildību, ja tie nerod risinājumu bērna uzvedības problēmām vai neinformē skolu, ja viņa bērns var radīt draudus cita veselībai un drošībai.

Ar šādu priekšlikumu jau iepriekš pavasarī LIVA un LIZDA vērsās Saeimā un Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), lūdzot Izglītības likumā noteikt rīcību vardarbības pret pedagogu vai citu izglītojamo gadījumos.

"Mūsu mērķis ir ar maksimāli maziem resursiem panākt maksimāli lielu rezultātu, nevis mēnešiem darboties un radīt iespaidu, ka notiek atbalsta sniegšana skolēniem," skaidrojot ieceri, uzsvēra Kalvāns. Viņa ieskatā, "jautājums, kādā veidā īstenot indivīdu tiesību ierobežošanu par labu vairākuma interesēm", ir trīs ministriju - IZM, Tieslietu ministrijas un Labklājības ministrijas - kompetencē.

Čakšas vfērtējumā esošais rīku klāsts, kas pieejams pašvaldībām vardarbības novēršanai, ir pietiekams - pieejamas vairākas programmas vardarbības izskaušanai, kā arī rīks "EMU skola", ar kura palīdzību tiek agrīni pamanītas situācijās, kurās bērns norāda uz diskomfortu skolas vidē, savukārt skola, sākotnēji klases audzinātāja līmenī, iesaistās konstatēto problēmsituāciju skaidrošanā un risināšanā.

Čakša atklāja, ka ministrija šobrīd veido savu metodisko centru, kas turpmāk varētu būt atbalsts izglītības pārvaldēm, lai tās varētu palīdzēt izglītības iestāžu vadītājiem veidot skolotājiem drošu iekšējo sistēmu. Notiekot arī sarunas par iespējamiem papildus regulējumiem vardarbības mazināšanai skolās.

Ministre sliecas nepiekrist Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) piedāvātajam noteikt vecāku atbildību, ja tie nerod risinājumu bērna uzvedības problēmām.

"Ir jāsaprot, ka bērns var nākt no ģimenes, kur vecāks šo atbildību nekā neuztver. Tad ko mēs darīsim? Liksim bērnu kopā ar vecākiem cietumā? Droši vien, ka nē," retoriski vaicāja Čakša, uzsverot, ka arī šiem bērniem nepieciešama palīdzība.

"Pie tik augsta vardarbības līmeņa kā šobrīd ir jāsaprot, ka [tam par iemeslu] ir ļoti daudz sociālie faktori," sacīja ministre, norādot, ka sabiedrībai "atbildīgi jāreaģē un jāveido tāda kultūrvide skolā, lai vardarbība tur nav iespējama".

Savukārt Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere sacīja, ka tiesību normās noteiktie rīki vardarbības novēršanai izglītības iestādēs vērtējami kā pietiekami, ja ir resursi, vienota izpratne par esošo rīku izmantošanu, kā arī drošība noteikta kā viena no darba prioritātēm.

Jau ziņots, ka Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija pērn saņēmusi 61 sūdzību par vienaudžu savstarpēju fizisku, emocionālu vai fizisku un emocionālu vardarbību, kas ir par 13 sūdzībām vairāk nekā 2021.gadā. Savukārt šī gada pirmajos piecos mēnešos saņemti jau 57 ziņojumi par vienaudžu savstarpēju vardarbību.

Gan Kalvāns, gan LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga iepriekš ļoti kritiski izteicās par līdzšinējo Saeimas atbildīgo komisiju darbu.

Kalvāns pārmeta Saeimas deputātiem, ka jautājums par skolēnu vardarbību tiek risināts līdzīgi, kā vardarbība pret sievieti Jēkabpilī, kur visas atbildīgās institūcijas bija informētas par draudiem sievietes dzīvībai, taču neviena nerīkojās, lai novērstu slepkavību. Arī Vanaga piebilda, ka diskusijas par skolēnu vardarbību būs vēl ilgi un visticamāk reāli lēmumi būs tikai tad, kad kādam vardarbības sekas būs letālas.