NOSKATIES ⟩ Mežizstrādātāji krīzi nozarē prasa risināt, palielinot ciršanu valsts mežos (12)

Saeima Evikas Siliņas (JV) valdību apstiprināja 15. septembrī. Viena no ministrijām, kurā ar šo lēmumu mainījās politiskā vadība, ir Zemkopības ministrija. Tagad nozares ministrs ir Armands Krauze no ZZS.

Pāris dienas pēc jauna zemkopības ministra stāšanās amatā Latvijas Mežrūpnieku savienība izvirzījusi ideju valsts mežos cirst vairāk koku. Tā šādu nepieciešamību pamato ar to, ka kokrūpniecības nozarē ir krīze un vairāk materiālu to ļautu pārvarēt, bet Latvijas valsts meži nopelnītu vairāk naudas.

18.septembrī Latvijas Mežizstrādātāju savienība galvenajai nozares lobijorganizācijai Kokrūpniecības federācijai nosūtījusi ierosinājumu palielināt koku ciršanas maksimālo apjomu valsts mežos. Krauze apstiprina, ka arī viņa birojā šāda vēstule saņemta.

Mežizstrādātāju savienība raksta, ka recesijas dēļ Latvijas kokrūpniecības nozare kļuvusi nekonkurētspējīga Eiropā un pasaulē. Egļu astoņzobu mizgrauža invāzijas dēļ Latvijas kokmateriālu kvalitāte kritusies. Šos izaicinājumus organizācijas ieskatā nozare pārvarētu, ja Latvijas valsts mežos cirstu vairāk koku.

Tas stabilizētu tirgu, nodrošinātu nodarbinātību mežistrādē, pārvadājumos, ostās, kā arī apturētu ražotņu slēgšanu. Papildus iegūstot pusotru miljonu kubikmetru kokmateriālu gadā, valsts uzņēmums "Latvijas valsts meži" nopelnītu 105 miljonus eiro gadā.

Savukārt jau noslēgtajiem koksnes piegādes līgumiem organizācija aicina pagarināt izpildes termiņus līdz 2026. gadam.

Maksimālo valsts mežos cērtamo apjomu reizi piecos gados apstiprina Ministru kabinets. Šobrīd spēkā ir plāns, kas apstiprināts līdz 2025. gadam.

Iepriekšējais zemkopības ministrs Didzis Šmits apgalvo, ka ierosinājumu palielināt valsts mežos cērtamos apjomus viņš savas ministrēšanas laikā neesot dzirdējis. Taču aicinājumu mainīt jau noslēgtos "Latvijas valsts mežu" koksnes pārdošanas līgumus - gan.

Valsts meži koksni pārdod izsolēs, pirms vēl tā ir nocirsta. Ar izsoļu uzvarētājiem līgumus slēdz uz vairākiem gadiem, par fiksētu cenu. Iepriekšējos gados tas ražotājiem bija ļoti izdevīgi - kokmateriālu cena īsā laikā kāpa divas un dažos segmentos pat trīs reizes, bet piegādes no Latvijas valsts mežiem bija par pirms - burbuļa cenām. Nozares uzņēmumi 2022. gadā sasniedza peļņas rekordus. Tagad efekts ir pretējs - burbuļa laikā noslēgtie piegāžu līgumi ir par augstām cenām, bet saražoto jāpārdod ar zaudējumiem.

Nākamnedēļ Latvijas Kokrūpniecības federācija, kas apvieno visas nozares organizācijas, lems, vai piekrist mežizstrādātāju aicinājumam. Pagaidām gan dominē viedoklis, ka palielināt izstrādi var arī nemainot valsts mežu piecgades plānu. Šādu nostāju pauž arī otra mežizstrādātāju organizācija.

Mežizstrādātāji uzsver, ka tagad, kad tehnika mazāk nodarbināta privātajos mežos, valsts uzņēmumam ir iespēja atgūt iekavēto krājas kopšanas cirtēs. Tas nozīmē iztīrīt mežus no mazāk dzīvot spējīgiem kokiem, lai pārējie var augt veselīgāki un ātrāk. Šādi darbi ir sarežģītāki nekā parasta kailcirte, rezultātā iegūtais koksnes apjoms - mazāks.

Ierosinājuma autori neslēpj, ka piedāvājums palielināt atļauto maksimālo ciršanas apjomu ir mēģinājums palielināt lētākas izejvielas pieejamību tirgū. Pretējā gadījumā draudot bankrots. Viņiem ir arī jaunā nozares ministra labvēlība. Tieši Zemkopības ministrija ir "Latvijas valsts mežu" akcionārs.

Armands Krauze sola ņemt vērā ne tikai kokrūpniecības nozares, bet arī pārējās sabiedrības intereses. Attiecībā uz meža resursu izmantošanu arvien kritiskāki ir Latvijas Bankas analītiķi. Ilgtspējas virziena vadītājs norāda, ka jau šobrīd valsts mežu apsaimniekošana notiek tikai kokrūpnieku, nevis visas sabiedrības un ilgtspējīgas attīstības interesēs.

Uzņēmuma "Latvijas valsts meži" vadība atteicās komentēt ierosinājumu palielināt ciršanas apjomus. Viņu ieskatā šajā jautājumā lēmums ir Ministru kabineta ziņā.