NOSKATIES ⟩ Policija izmeklē ielas noasfaltēšanu Līvānos līdz graustā iecerētam SPA centram

Tāpēc dome savulaik ķērusies pie radošiem risinājumiem, piemēram, izdomāja, ka, noasfaltējot ielu līdz tai piederošam graustam, varētu atrasties gribētāji to iznomāt un investēt vismaz pusmiljonu, lai izveidotu viesu namu vai SPA centru.

Pirms septiņiem gadiem Līvānu novada dome bija izdomājusi sakārtot vienu no pilsētas galvenajām ielām – Dzirnavu ielu – gandrīz 800 metru garumā no krustojuma ar maģistrālo Rīgas ielu līdz pat pilsētas robežai, no kurienes tālāk var aizbraukt līdz pat Preiļiem.

Lai to īstenotu, dome iesniedza projektu "uzņēmējdarbībai nozīmīgas infrastruktūras attīstīšanai", lai varētu pretendēt uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda jeb ERAF līdzfinansējumu.

Šīs programmas mērķis ir palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai, tāpēc Līvānu dome iecerēja, ka šis investors, kā labā tiek pārbūvēta iela, varētu būt Rožupes pagastā esošā Līvānu kūdras fabrika.

Neilgi pirms pašvaldību vēlēšanām, 2021. gada maijā uz Dzirnavu ielas ierakstītā "Facebook" video Līvānu mērs Andris Vaivods (LA) par projektu stāstīja:

"Nu, kā zināms, šeit fabrika kaut kāda nevarētu būt, un tāpēc mēs akcentu likām uz kūdras fabriku. Un tajā brīdī, kā jau es teicu, to akceptēja, un mēs uzsākām to projektu. Bet no Eiropas Komisijas atnāca šī vēstule, ka pa vidu ir šie seši kilometri valsts ceļa, ko nedrīkst likt iekšā, un mums jādomā šobrīd, kur šis investors varētu būt. Mēs nonācām diezgan smagā situācijā."

Kā risinājumu pašvaldība izdomāja valsts īpašumā esošās vecās mežniecības ēkas pārņemšanu. Tā atradās 600 metru attālumā no Dzirnavu ielas – neasfaltētās Kaiju ielas galā. Līvānu dome saņēma no tobrīd nesen dibinātas Jēkabpils SIA “Trimaļnīki” apliecinājumu par interesi šajā ēkā veikt uzņēmējdarbību, radīt sešas darba vietas un piesaistīt īpašumam investīcijas vismaz pusmiljona eiro apmērā.

Pamatojoties uz šī potenciālā investora interesi, tika noasfaltēta arī Kaiju iela, kas ved cauri privātmāju rajonam. Abu ielu remonts kopā izmaksāja 800 tūkstošus eiro, no tiem pusmiljons nāca no ERAF.

Pēc nomas izsoles pašvaldība ar SIA "Trimaļnīki" 2020. gada augustā noslēdza nekustamā īpašuma nomas līgumu, taču 2021. gada nogalē tas tika izbeigts, lai gan Vaivods vēl dažus mēnešus pirms tam publiski stāstīja, ka investors jau izstrādājot tehnisko projektu.

Jāpiebilst, ka šobrīd SIA "Trimaļnīki" valdē darbojas bijušais Līvānu novada domes būvinženieris, ilggadējs vairāku pašvaldības komisiju loceklis Armands Šaraks. Viņu domes bijušais izpilddirektors jau pirms diviem gadiem dienesta ziņojumā deputātiem bija nosaucis par uzņēmuma "Trimaļnīki" faktisko īpašnieku.

Tā arī nav atradies neviens cits investors, kas gribētu uz 30 gadiem nomāt īpašumu, lai pussagruvušajās ēkās un ar grunts kalniem piedzītajā pļavā Dubnas upes krastā ierīkotu kādu tūrisma vai atpūtas objektu, piemēram, viesu namu vai SPA kompleksu.

Pirms mēneša Līvānu dome sēdē atzina kārtējo nomas izsoli par nenotikušu – gribētāju maksāt gandrīz 200 eiro mēnesī par Kaiju ielas galā esošo īpašumu nebija arī augustā.

Lai gan opozīcija izteica bažas, ka līdz nākamā gada beigām, kad saskaņā ar projekta noteikumiem jāatrod investors, tas nenotiks un pašvaldībai ERAF līdzekļi būs jāatmaksā, Līvānu mērs Vaivods domes sēdē bija optimistisks. Viņš cer, ka situācijā tūrisma nozarē, ko ietekmēja kovids un karš Ukrainā, uzlabosies, un varbūt arī projekta ieviešanas termiņš tikšot pagarināts.

"Tāpēc arī pateikt, ka būs jāatmaksā – nu arī nevar pateikt. Bet varu pateikt to, ka 6-7 gadi jau šobrīd īstenībā beztermiņa kredīts ir paņemts, un šīs ielas tiek lietotas. Un izmaksas ir trīsreiz mazākas kā uz to brīdi. Jūs parēķiniet, tie, kas ir ekonomisti, izpratīsiet, ko tas nozīmē šajā gadījumā. Tātad šajā gadījumā tas pusmiljons ir atgriezies atpakaļ būtībā," klāstīja Vaivods.

Tomēr kopš augusta beigās notikušās Līvānu domes sēdes ir noticis jauns pavērsiens. "De facto" zināms, ka Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde septembra vidū saistībā ar Līvānu ielu atjaunošanas projektu uzsāka kriminālprocesu "par iespējamām krāpnieciskām darbībām" no pašvaldības puses.

Valsts policijā šo faktu apstiprināja, norādot, ka no tālākiem komentāriem atturēsies, jo izmeklēšana esot sākuma stadijā.

Lietu policijai pārsūtīja Eiropas prokuratūra jeb EPPO, liecina “de facto” rīcībā esošā informācija. Reaģējot uz kādu iesniegumu, EPPO secināja, ka galvenās iespējami krāpnieciskās darbības, kas deva iespēju Līvānu novada pašvaldībai kvalificēties publiskā finansējuma saņemšanai projekta ietvaros, notika pirms 2017.gada novembra, kad spēkā stājās regula, ar kuru tika izveidota EPPO.

Līdz ar to pašai EPPO veikt izmeklēšanu šai lietā nav tiesību, tāpēc pārbaudes materiāls šovasar tika nosūtīts policijai.

Līvānu novada domes vadība interviju “de facto” par Kaiju ielas projektu nesniedza. Domes priekšsēdētājs, Līvānu mērs Andris Vaivods atrodoties “uz slimības lapas”, savukārt viņa vietniece Ginta Kraukle (LA) bija komandējumā Rīgā, bet telefoniski norādīja, ka nekādu oficiālu informāciju no Valsts policijas par jauno lietu Līvānu dome nav saņēmusi.

Taču septembra beigās, Līvānu domes sēdē skatot jautājumu par kārtējās nomas tiesību izsoles rīkošanu Kaiju ielā, opozicionārs Valdis Labinskis (LRA) paziņoja par vēstuli no policijas par uzsākto kriminālprocesu. Sēdi vadīja vicemēre Kraukle, kura uz deputāta teikto reaģēja visai noraidoši:

"Tas ir pilnīgi aplami – tagad paziņot, ka projekts ir kaut kāda krāpšana. Jo šis investīciju projekts bija mērķēts uz to, ka mēs meklēsim investoru šai teritorijai, un mēs to arī esam godprātīgi darījuši. Arī šodienas domes sēdes lēmums ir pierādījums tam un apliecinājums. Un tas, ka izsoles notiek atkārtoti – tas nav nekas tāds, par ko būtu jāšausminās. Šausmīgi būtu tad, ja mēs nemeklētu investoru šai teritorijai."

Tāds projekts ir uzsākts industriālajā zonā Celtniecības ielā. Viens angārs ir uzbūvēts, bet blakus iecerētās vēl lielākas ēkas būvniecība ir apstājusies. Tas tāpēc, ka pirms gada Līvānu domē un arī mēra Vaivoda mājās notika kratīšanas kriminālprocesā saistībā ar šī industriālā parka projektu – aizdomas ir par 1,8 miljonu izkrāpšanu. Vaivodam šai procesā ir tiesības uz aizstāvību.

“de facto” zināms, ka šajā lietā, līdzīgi kā nesen plaši izskanējušajā gadījumā Valmierā, aizdomas ir par to, ka ka projekts patiesībā ir bijis “mērķorientēts”. Eiropas fondu žargonā tas nozīmē to, ka projekts ir bijis iecerēts vienam vai dažiem konkrētiem uzņēmumiem. Šādiem projektiem ERAF līdzfinansējums paredzēts mazākā apmērā nekā jebkuram potenciālam investoram brīvi pieejamos objektos.

Pirmā šāda lieta Latvijā tika sākta par Ogres novada domes projektu, par ko jau 2022.gada februārī vēstīja Latvijas Televīzija. Pārogres industriālajā parkā Akmeņu ielā bijušajā degradētajā teritorijā blakus uzņēmuma “HansaMatrix” ražotnei tika uzbūvēta elektronisko sistēmu ražošanas ēka. Šai projektā paredzētais ERAF līdzfinansējums ir 4,7 miljoni eiro.

Ar Ogres novada domi līgumu noslēgušais nomnieks SIA “Quality Jobs” ir apņēmies izveidot 120 darbavietas un ieguldīt vienu miljonu eiro nefinanšu investīcijās, proti, nodrošināt ražošanai nepieciešamo aprīkojumu. “Quality Jobs” nepārprotami ir cieši saistīts ar tieši kaimiņos esošo "HansaMatrix".

Piemēram, tā vienīgā īpašniece un valdes locekle Santa Toča vēl pēc uzņēmuma dibināšanas kā grāmatvede turpināja iesniegt “HansaMatrix” koncerna firmu gada pārskatus un izmantot e-pastu ar “HansaMatrix” domēnu. Visticamāk, tieši abu firmu saikni lietā pēta arī Eiropas prokuratūra.

Jo sevišķi pēc Valmieras gadījuma publiskajā telpā bija manāms izbrīns, kā gan iespējama krāpšana pašvaldības interesēs. Eiropas prokuroram Gatim Donikam tam ir vienkāršs skaidrojums: “Cietušais šajos gadījumos vienmēr būs ES budžets, tā būs Eiropas Savienība. Līdz ar to pašvaldība var netraktēt to tādējādi, ka “pašvaldība nav cietusi”.”

Eiropas fondu projektu ieviešanu uzrauga un kontrolē Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), kas apstiprina – šobrīd no pašvaldībām jūtama liela interese par to, kā pareizi īstenot komercdarbības atbalstu caur infrastruktūras projektiem.

Viedoklim, ka pašvaldības ne ar ko daudz neriskē, pat ja neizdodas sasniegt projekta mērķus, proti, investīciju apjomu vai jaunās darbavietas, jo nauda jau tāpat tikusi ieguldīta labās lietās, CFLA direktora vietniece Gundega Šulca īsti nepiekrīt:

"Tas būtu katrā konkrētā situācijā jāvērtē. Jo, ja tas būtu, piemēram, nelikumīgs valsts atbalsts, tādā gadījumā mēs no pašvaldības atgūtu naudu ar procentiem. Savukārt ja tas būtu vienkārši neizdevies projekts, tad mēs, protams, vērtētu situāciju un pašvaldībai būtu jāatmaksā visa šī projekta summa. Bet ja tur būtu pazīmes par to, ka tā ir kaut kāda apzināta rīcība ar vēlmi faktiski nerealizēt projektu, bet iegūt naudu, nu tad tas ir jautājums, kas noteikti būtu jāskatās tiesībsargiem – mēs to nevarētu konstatēt."

Arī EPPO prokurors aicina pašvaldības, piesakot projektus, būt prātīgām, piemēram, kritiski vērtēt formālus apliecinājumus par interesi no uzņēmumiem, kuri acīmredzami nebūs spējīgi investēt vajadzīgās summas vai radīt darbavietas. Praksē saskatāmas arī citas problēmas, norāda Doniks:

"Mēs arī redzam un jūtam šo pieeju, vieglprātīgu attieksmi, attīstot nopietnus tautsaimniecības projektus, nopietnus projektus, kas var skart pats valstu drošības mūsu patreizējā ģeopolitiskajā situācijā, ka šī attieksme tomēr ir diezgan nenopietna. (..) Ja šis uzņēmums [potenciālais investors] ir zināms, tad viņš ir jāpiesaista likumā noteiktā kārtībā un par to ir jāinformē visas iesaistītās uzraugošās institūcijas. Ja tas netiek darīts, tad šī rīcība ir nelikumīga."