Valsts kontrole mudina VID pilnveidot komunikāciju ar iedzīvotājiem

Kā aģentūru LETA informēja valsts kontroliera padomnieks komunikācijas jautājumos Ivo Valdovskis, VK atbilstoši likumam ir noslēgusi ikgadējo finanšu revīziju par SGP, un atzinums, tāpat kā citus gadus, ir ar vairākām iebildēm, tomēr paveicamie "mājasdarbi" ir iezīmējušies ļoti skaidri.

VK norāda, ka atzinums par 2022.gada SGP ir ar iebildēm būtisku apjoma ierobežojumu dēļ atsevišķiem posteņiem, par kuriem nebija iespējams iegūt pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus un noteikt nepieciešamo labojumu apmēru. Būtiskākais apjoma ierobežojums bijusi nespēja pārbaudīt VID nodokļu pārskatā iekļauto informāciju.

"Nodrošinot, ka VID nodokļu pārskatā iekļautā informācija ir revidējama, tas ir, nodrošinot, ka gan analītiskā uzskaite, gan citas kontroles revidentiem ļautu gūt pārliecību par šajā pārskatā uzrādīto prasību un saistību pilnīgumu, tiktu sperts liels solis pretī iespējai saņemt pozitīvu VK atzinumu par SGP. Tāpēc aicinām VID sadarbībā ar Finanšu ministriju veikt visas nepieciešamās darbības VID nodokļu pārskata pilnveidošanai," turpmāko perspektīvu SGP kvalitātes uzlabošanai ieskicē VK padomes locekle Ilze Bādere.

Jau noslēdzot revīziju par 2021.gada SGP, VK vērsa uzmanību, ka vairākiem VID nodokļu pārskata posteņiem nav veikta gada slēguma inventarizācija, nav nodrošināta analītiskā uzskaite, tie ir gan nepamatoti samazināti, gan nepamatoti palielināti. Kā norāda VK, VID apņēmās pēc iespējas ātrāk novērst trūkumus un ieviest ieteikumus VID nodokļu pārskata pilnveidošanai.

Tomēr arī šogad revīzijas rezultāti esot parādījuši, ka VID nodokļu pārskata pilnveidošana vēl ir turpināma. Arī šogad VID sākotnēji sagatavotais nodokļu pārskats vēlāk tika būtiski labots. Jau sākotnēji iesniegtajā pārskatā revidenti konstatēja dažādas kļūdas un neatbilstības.

Piemēram, bija nepamatoti palielinātas īstermiņa prasības 69,8 miljonu eiro apmērā, jo nebija dzēsti mirušo/likvidēto nodokļu maksātāju parādi. Pārskata piezīmēs informācija par prasībām un saistībām neatbilda virsgrāmatas datiem, nebija realizēti visi pieteiktie Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmas (MAIS) grāmatvedības funkcionalitātes uzlabojumi, joprojām bija kļūdas un neatrisinātas problēmas dažādos algoritmos, kas ietekmē grāmatvedības uzskaites pareizību. Lai gan labotajā pārskatā tika būtiski samazināta bilances summa uz pārskata gada sākumu un beigām, kā arī VID norādīja, ka šie būtiskie posteņu samazinājumi ir izveidojušies, atrisinot pieteiktos problēmziņojumus un veicot datu korekcijas, tomēr joprojām neesošā analītiskā uzskaite liedza VK revidentiem pārliecināties, ka veikto labojumu rezultātā informācija VID nodokļu pārskatā ir korekta.

"Mēs novērtējam VID paveikto MAIS grāmatvedības funkcionalitātes pilnveidošanā. Tomēr uzskatām - lai varētu gūt pietiekamu pārliecību par VID nodokļu pārskata bilances prasību un saistību posteņos atklātās informācijas patiesumu, kritiski svarīgi ir pilnveidot iekšējās kontroles sistēmu un nodrošināt VID nodokļu pārskatā uzrādīto posteņu datu analītisko uzskaiti pa nodokļu maksātājiem. Tādējādi tiktu nodrošināta pārskata lietotāju pārliecība par atbilstošu valsts budžeta ieņēmumu un ar tiem saistīto prasību un saistību uzskaiti un patiesas informācijas pieejamību lēmumu pieņemšanai par gadskārtējo valsts budžetu," uzsver Bādere.

Tāpat VK raida pārmetumus VID par komunikāciju ar iedzīvotājiem pārmaksāto nodokļu atmaksas procesā. Jau revīzijā par 2016.gada SGP esot konstatētas nepilnības saistībā ar pārmaksātā IIN atmaksu un VID sniegts ieteikums veikt pasākumus nodokļu maksātāju izglītošanai, lai samazinātu nepilnības turpmāk iesniedzamajās deklarācijās un informētu arī par tiesībām, kādas nodokļu maksātājs var izmantot turpmāk.

Revīzijā par 2022.gada SGP tika konstatētas IIN pārmaksas 42 000 eiro apmērā, kuras VID nodokļu maksātājiem nav atmaksājis, lai gan šie nodokļu maksātāji 2022.gadā ir iesnieguši citas nodokļu deklarācijas ar IIN pārmaksu un VID ir veicis šīs IIN izmaksas 2022.gadā. Noskaidrots, ka minētās IIN pārmaksas veidojas no nodokļu maksātāju veiktajām iemaksām, kurām pretī nav aprēķinu. Revīzijas laikā VID apliecināja, ka izskatīs šo noilgušo pārmaksu dzēšanu.

"Gadījumi, kad nodokļu maksātāja iemaksas ilgstoši netiek atmaksātas un VID nav informējis nodokļu maksātāju, liecina par trūkumiem VID un klientu sadarbībā. Tāpēc vērsām VID uzmanību, ka šādas situācijas turpmāk nav pieļaujamas un ieteicām veikt pasākumus, lai nodrošinātu nodokļu maksātāju nodokļu pārmaksu uzraudzību un valsts budžetā pilnīgi vai daļēji ieskaitāmo nodokļu pārmaksas un vienotajā nodokļu kontā nepareizi iemaksāto maksājumu summu dzēšanu normatīvajā aktā noteiktajos termiņos," norāda Bādere.

Jau otro gadu VK redzeslokā nonāca arī Konkurences padomes (KP) lēmumu ietekme uz SGP.

Jau noslēdzot 2021.gada SGP revīziju, VK esot secinājusi, ka KP lēmums tā sauktajā "Būvnieku karteļa" lietā radīja būtisku ietekmi uz vairākām valsts pārvaldes iestādēm un atvasinātajām publiskajām personām, jo liela daļa no 35 būvniecības objektiem, kas ietekmēti ar šo lēmumu, finansēti no publiskajiem līdzekļiem. Tāpat esot secināts, ka šie darījumi radīs ietekmi uz SGP finanšu rādītājiem arī nākotnē, jo būs jāpiemēro liela apmēra finanšu korekcijas.

Kā norāda VK, aizliegta vienošanās ir viens no smagākajiem konkurences tiesību pārkāpumiem, un to atklāšanu KP ir izvirzījusi par savu darbības prioritāti. Izvērtējot KP tīmekļvietnē publicēto informāciju par pieņemtajiem lēmumiem laikā no 2006.gada līdz 2023.gada 1.jūijam, konstatēts, ka pēc lietas klasifikācijas "Aizliegta vienošanās" ir pieņemti 69 lēmumi, no kuriem 58 jeb 84% ir stājušies spēkā. Lai gan pieņemto lēmumu skaits samazinās, uzlikto naudas sodu dinamika liecina, ka arvien vairāk tiek konstatētas aizliegtas vienošanās starp Latvijā lieliem tirgus dalībniekiem.

KP pieņemtiem lēmumiem par aizliegtas vienošanās konstatēšanu ir būtiska ietekme uz valsts un pašvaldību institūciju gada pārskatos un SGP sniedzamo informāciju par prasībām un saistībām, tajā skaitā iespējamām saistībām. Tāpat šie lēmumi radīs ietekmi uz valsts budžetu nākotnē, jo pasūtītājiem, kuri noslēguši līgumus ar karteļos iesaistītājiem komercsabiedrībām, par projektu īstenošanu vai preču piegādāšanu tikai par būvniecības karteli Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un Vides investīciju fonds ar Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzekļiem ir piemērojuši līdzfinansējuma finanšu korekciju uz 2022.gada 31.decembri 20,6 miljonu eiro apmērā, turklāt konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā ir nodarīti zaudējumi izmaksu sadārdzinājuma veidā, kā arī ir radušies citi ar pārkāpumu saistīti izdevumi.

Kā uzsver VK, KP uzliktais naudas sods, kā arī cietušo tiesības prasīt zaudējumu atlīdzināšanu ir būtisks priekšnoteikums, lai atturētu no turpmākas negodprātīgas rīcības nākotnē. Tomēr uzliktie naudas sodi visbiežāk sasniedz tikai daļu no pārkāpēja nelikumīgi gūtās peļņas. Kā revīzijā secināts, zaudējumu atgūšanas process nav pietiekami aktīvs, tādējādi nenodrošinot lietderīgu finanšu līdzekļu izmantošanu un, ja cietušie nepieprasa nodarīto zaudējumu atlīdzību, pārkāpējam ir iespēja sev nodrošināt nepamatotas priekšrocības un labākus tirgus apstākļus.

"Savstarpēji sadarbojoties ar Valsts kasi, vērsām uzmanību uz nepieciešamību izveidot universālu piezīmi, kas nodrošinātu gada pārskata lietotājus ar informāciju par kontrolējošo institūciju pieņemtajiem lēmumiem un to ietekmi un/vai iespējamo ietekmi uz valsts un/vai pašvaldību budžetiem nākotnē, kā arī nodrošinātu informācijas uzkrāšanu," norāda Bādere.

Ņemot vērā, ka Ministru kabinets uzdeva atbildīgajām un līdzatbildīgajām institūcijām īstenot pasākumus konkurences tiesību pārkāpuma riska mazināšanai, bet tie īstenoti tikai daļēji un atsevišķu pasākumu izpilde ir ieviešanas procesā, VK sola turpināt sekot līdzi gan pasākumu īstenošanas progresam, gan valdības turpmākiem lēmumiem konkurences tiesību pārkāpuma riska mazināšanai, kā arī tam, lai informācija tiktu atbilstoši atklāta budžeta iestāžu gada pārskatos.

2022.gada SGP veido 73 pārskati, bilances kopsumma ir 37,2 miljardi eiro, konsolidētais valsts parāds - 16,6 miljardi eiro, ieņēmumi - 16,8 miljardi eiro, bet izdevumi - 16,3 miljardi eiro.