Šodienas redaktors:
Jānis Tereško

Pingvīnu kolonijā Antarktikā ietriecies milzīgs aisbergs. Labi, ka neviena nebija mājās

Pingvīni uz ledāja. Ilustratīvs attēls
Pingvīni uz ledāja. Ilustratīvs attēls Foto: Reuters/ScanPix

Divus gadus pēc savas dzimšanas līdzīgas sadursmes rezultātā 72 kilometrus garais aisbergs nu ietriecies pingvīnu kolonijā. Par laimi, postījumi ir nelieli.

Pamatīgais aisbergs “D-30A” ir 72 kilometrus garš un 20 kilometrus plats un ir lielākā atlikusī daļa no aisberga “D-30”, kas radās 2021. gada jūnijā, kad lielākais aisbergs “D-28” ietriecās šelfa ledājā Antarktikas austrumos un sadalījās divās daļās. Kopš tā laika “D-30” ir lēnām peldējis gar Antarktīdas piekrasti.

2022. gada nogalē “D-30A” pēkšņi mainīja kursu un sāka virzīties uz Klarensas salu, kas ir aptuveni 10 reizes mazāka par “D-30A”. 6. septembrī milzīgais ledus gabals ietriecās salas dienvidu piekrastē, pagriezās uz austrumiem un pēc dažām dienām atkal iepeldēja jūrā, vēstīts vietnē “NASA's Earth Observatory”.

Klarensas sala ir nozīmīga zodasiksnas pingvīnu (pygoscelis antarcticus) pārošanās vieta, kur katru ziemu ierodas aptuveni 100 tūkstoši pingvīnu pāru, lai dētu un perētu. Pētnieki bažījās, ka aisbergs būs pamatīgi paretinājis pingvīnu skaitu, tomēr, par laimi, bažas izrādījās veltas.

“Mums paveicās ar laiku, jo zodasiksnas pingvīni, kas tur vairojas, vēl nebija ieradušies,” paziņojumā pauda pētniece Hetere Linča.

Viņa arī piebilda: ja sadursme būtu notikusi dažus mēnešus vēlāk, kad uz salas būtu pingvīnu bari, tad situācija būtu krietni nopietnāka.

Aisbergu un sauszemes saduršanās bieži vien savvaļas dzīvībai nozīmē lielu postu, īpaši, ja aisbergs uz salas aizķeras un iesprūst. Tas var liegt daudziem uz salas dzīvojošajiem dzīvniekiem doties jūrā medībās, kā arī aisbergs var izmainīt ūdens temperatūru un sāls līmeni.

Tagad izskatās, ka “D-30A” virzās uz Dreika šaurumu, kur parasti aisbergus sagrābj spēcīgas straumes un nogādā siltākos ūdeņos, kur tie izkūst.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu