Mežu atjaunošanā papildu izaicinājumi

Jāstāda ar rezervi

Vasara bija smags izaicinājums pavasarī stādītajām jaunaudzēm. Kopumā "Latvijas valsts mežos" šogad ir iestādīti jau vairāk nekā 27 miljoni koku stādu. Līdz gada beigām tie būs 28 miljoni. Ilgstošais sausums vasaras sākumā apgrūtināja kociņu ieaugšanos, kā rezultātā daļa no stādījumiem ir aizgājusi bojā.

No iestādītajām lielākoties bojā aiziet tikai atsevišķas audzes, kas parasti ir mazāk par 1% no visa gada apjoma.

No iestādītajiem stādiem parasti bojā aiziet tikai aptuveni 5%. Tas nozīmē, ka vidēji no 1000 aiziet bojā ne vairāk kā 50 stādi.

To esam ņēmuši vērā, rēķināmies, kad plānojam, cik stādu būs nepieciešams. Vienmēr stādām ar nelielu rezervi, jo zinām, ka būs tādi, kas par meža daļu nekad nekļūs.

Šogad atšķirība ir jūtama, sausums ir kaitējis, bet, tā kā mēs esam ietvēruši riskus meža atjaunošanas plānošanā, tad procentuāli bojā aizgājušo audžu īpatsvars ir salīdzinoši niecīgs. Krietni lielāku postījumu jaunaudzēm nodara meža zvēri, kas kociņus bojā un apēd.

Ir teiciens, ka koki mirst lēnām. Bieži vien, piemēram, pavasara sausuma bojājumus, varam novērtēt tikai vasaras vidū vai rudenī. Mēs arvien vēl turpinām apsekot šā gada stādījumus un vērtējam, kur un kādi pasākumi ir veicami, lai audzes saglabātu. Pamatā tā būs papildināšana, ko veiksim nākamajā pavasarī. Nav daudz tādu platību, kur iznīkušo stādu vietā var sastādīt jaunus rudens sezonā. Tādēļ tā ir vispārpieņemta prakse mežsaimniecībā, ka papildināšanu veic nākošā gada pavasarī.

Šogad vēl rudens stādīšana nav noslēgusies, un tāpēc, visticamāk, sasniegsim iepriekšējā gada līmeni.

Latvijas stādi – labākie

Pēc stādīšanas vienmēr ceram, ka uzlīs lietus. Gluži tāpat, kā stādot puķes, arī meža stādiem ir nepieciešams ūdens, lai pie saknēm nepaliek gaisa spraugas, jaunais stādiņš veiksmīgi apsakņotos un ieaugtu. Ja pavasara beigās vai vasaras sākumā lietus neuzlīst, tad ir liels risks, ka iestādītie kociņi aizies bojā. Lai šos riskus mazinātu, izvēlamies stādīt ietvarstādus, kas sausumu var pārdzīvot ilgāk, bet ne mūžīgi.

Ietvarstādi jeb konteinerstādi ir stādāmais materiāls, kas izaudzēts, saknes ietverošos, dažādas formas un sastāva substrāta veidojumos.

Vienkāršiem vārdiem sakot, tas ir stādmateriāls, kā saknes ir ietvertas substrātā.

Kailsakņu stādi savukārt ir stādāmais materiāls, kam saknes ir kailas. Stāds līdz ar to ir mazāk pasargāts no vides ietekmes.

LVM meža atjaunošanai un ieaudzēšanai izmanto tikai mūsu pašu kokaudzētavās izaudzētus stādus. Pilnīgi visi stādi, ko stādām, ir audzēti Latvijā.

Augu bioloģija nosaka, ka augus varam pārvietot no dienvidiem uz ziemeļiem, un no austrumiem uz rietumiem, bet ne otrādi. Pārvietojot augus šādā virzienā, tie saglabā savas augšanas spējas. Ja augus pārvietojam no ziemeļiem uz dienvidiem, tad to augšanas gaita būs lēnāka, kas koku gadījumā rezultēsies ar mazāk ražīgām audzēm. Balstoties uz šiem zinātniskajiem novērojumiem, ir izstrādāta likumdošana, kas Latvijā aizliedz ievest un izmantot, meža atjaunošanai vai ieaudzēšanai, stādus no mūsu ziemeļu vai rietumu kaimiņiem. Sanāk, ka mēs varam izmantot tikai stādus, kas ir ar Lietuvas vai Polijas izcelsmi, bet arī tam ir nepieciešama speciāla atļauja.

Vai mūsu stādi ir labāki par Lietuvas vai Polijas stādiem? Jā, tie ir labāki! Esam viņiem krietni priekšā ar meža selekciju.

Latvijā meža selekcija tiek veikta jau kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem. Tas nozīmē, ka tiek ievāktas sēklas no izcilu mežaudžu labākajiem kokiem. Tad no šīm sēklām audzē mežaudzes, un no šo audžu labākajiem kokiem atkal tiek ievāktas sēklas... Šādi iegūstot stādu materiālu, kas nodrošina, ka audzes būs ražīgākas, ātraudzīgākas un veselīgākas. Latvijā audzējam stādus, ko eksportējam arī uz Zviedriju un Igauniju.

Skuju koki cieš vairāk

No šā gada stādījumiem visvairāk ir cietusi priede. Tas noteikti ir saistīts ar augšanas apstākļiem, kādos priede audzējama. Tās pārsvarā ir sausās minerālaugsnes ar mazu vai vidēju auglību. Šādas augsnes sausuma laikā ātri izžūst, it sevišķi augsnes virskārtā, kur iestādīti jaunie kociņi.

Arī egļu stādījumi ir cietuši gana daudz. Mazāk ir cietušas jaunaudzes uz kūdras augsnēm un slapjajām minerālaugsnēm, kur ir stādīts bērzs vai melnalksnis. Kūdra labi notur mitrumu, bet arī tikai kādu noteiktu laika periodu.

Kopumā sausuma dēļ nākamā gada pavasarī būs nepieciešams veikt papildināšanu gandrīz 1000 ha apjomā, no kā puse – šogad stādītās platības.

Ne visas audzes, kas cietušas no sausuma, ir nepieciešams papildināt. Ir jāvērtē, cik kociņi ir aizgājuši bojā un, cik ir dzīvotspējīgi. Diemžēl, ir arī tādas audzes, kur stādīšana būs jāveic atkārtoti pilnā apjomā. Atkārtotu stādīšanu veiksim gandrīz 40 ha platībā.

Jaunaudzes ļoti uzmana

Pirmos četrus gadus pēc stādīšanas cītīgi sekojam līdzi katrai jaunaudzei, un laicīgi plānojam nepieciešamos pasākumus, lai augtu kvalitatīvas, veselīgas un ražīgas mežaudzes.

Sausuma bojājumi nenozīmē, ka viss, kas iestādīts ir aizgājis bojā. Ja pavasarī iestādījām gandrīz 13 000 ha, tad sausuma bojājumus šajās audzēs esam fiksējuši nepilnu 1000 ha apjomā, kas kopumā ir mazāk kā 10%.

Un no tiem papildināšana vai atkārtota stādīšana ir jāveic aptuveni 500 ha platībā. Ar to apdraudējumi nebeidzas, jo sausuma periods var atstāt ietekmi arī nākamajā vasarā. Arī nākamgad LVM darbinieki apsekos visas jaunaudzes un vērtēs to stāvokli.

Pamatā stādīšanas darbu cilvēki veic ar rokām, bet nelielu daļu stādām arī mašinizēti. Abos gadījumos ir nepieciešami zinoši stādītāji ar lielu atbildības sajūtu. Varam lepoties ar saviem sadarbības partneriem, kas meža stādīšanas pakalpojumu veic augstā kvalitātē. Protams gadās arī, ka mūsu kvalitātes prasības netiek ievērotas, bet tie ir atsevišķi gadījumi, ko risinām individuāli. Kā piemērus varu minēt gadījumus, kad stādītāji ir aizmirsuši stādus mežā, nav kārtīgi pieminuši iestādīto stādiņu, vai pārāk daudz nocirtuši saknes kailsakņu stādiem.

Ir viegli teikt, ka mežs ir atjaunots uzreiz pēc stādīšanas. Taču tas nebūs pareizi, jo pārliecību par rezultātu var iegūt tikai ceturtā gada rudenī. Ja tad audze ir izdevusies, tikai tad atjaunošana ir bijusi veiksmīga. Atjaunotās audzes mēs apsekojam vismaz reizi gadā pirmos četrus gadus, un ceturtajā gadā veicam mērījumu, vai audze atbilst atjaunotas un kvalitatīvas audzes kritērijiem. Tiek vērtētas pilnīgi visas stādītās un sētās platības.

Izglītošana un atbalsts

Meža atjaunošana ir ļoti svarīgs process "Latvijas valsts mežos", mēs pret to izturamies ļoti rūpīgi un atbildīgi. Meža atjaunošanas noteikti ieteicams izvēlēties tieši ietvarstādus. Un tos stādīt pēc iespējas agrāk pavasarī, tiklīdz zeme ir atkususi. Tad tie ieaug un pārcieš sausuma periodus labāk. Tas ir pārbaudīts fakts.

Runājot par atbalsta pasākumiem vispārīgi, mežu īpašniekiem kopumā, jāseko līdzi informācijai Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra un Lauku atbalsta dienesta mājaslapās.

Ik pa laikam ir pieejams valsts vai Eiropas Savienības atbalsts meža atjaunošanai, ieaudzēšanai un kopšanai.

Par mežkopības darbu izpildi daudz informācijas var atrast arī lvm.lv mājaslapā. Esam sagatavojuši video materiālus, kā kvalitatīvi veikt meža atjaunošanas, kopšanas un aizsardzības darbus.

Raksts tapis sadarbībā ar "Latvijas valsts meži"