"Izjutu nāves bailes." Latviešu dziedātāja par mājupceļu no Izraēlas pēc "Hamas" uzbrukuma (1)

Alise Kante kā Latvijas pārstāve piedalījās Starptautiskajā Džafas džeza festivālā Telavivā. Gatavošanās festivālam bija sākusies jau pavasarī ar Latvijas vēstniecības Izraēlā atbalstu. "Tas prasīja emocionāli ļoti lielu, ilgu gatavošanos," viņa stāsta. Festivāla pirmās divas dienas - 5. un 6. oktobris - aizritēja emocionālā pacēlumā un ar svētku sajūtu. "Pirmo reizi biju Izraēlā, pirmo reizi Telavivā, iepazīstot kultūru un cilvēkus. Visi bija tik sirsnīgi un atvērti, šķita, ka no viņiem strāvo kopības sajūta, atvērtība un siltums."

Sestdien, 7. oktobrī, bija plānota festivāla kulminācija - noslēguma koncerts. Taču rīts iesākās ar notikumiem, kas pārsteidza visu pasauli. Ap plkst. 6.30 "Hamas" kaujinieki no Gazas joslas sāka šaut raķetes uz Izraēlas teritoriju. Izraēliešus un valsts viesus pamodināja gaisa trauksmes sirēnas. "Hamas" kaujinieki ar paraplāniem, pa jūru un sauszemi šķērsoja Gazas joslas robežu un iekļuva Izraēlā, kur noslaktēja vairākus simtus civiliedzīvotāju, lielu daļu no tiem - pierobežā notiekošā jauniešu brīvdabas mūzikas festivālā.

No rīta viesnīcā dzirdot sirēnas, viņa vēl neapzinājās notikušā mērogu. "Uzreiz īsti nesapratu, kas tas ir un kas notiek, jo iepriekš biju brīdināta, ka kaut kas tāds var notikt, var būt kādas apšaudes," viņa saka. "Taču tad pienāca pirmā ziņa no izraēliešu draugiem - mūziķiem, ar kuriem tur iepazināmies. Jautāja, vai viss kārtībā. Es apjautājos, cik bieži tā notiek, un viņi atbildēja, ka tieši šī sirēna nav nemaz tik bieži... Tad es sapratu, ka tas ir nopietni."

Drīz pēc tam bija dzirdamas sprādzienu skaņas. Alise kopā ar pārējiem viesnīcā esošajiem cilvēkiem devās uz viesnīcas patvertni. "Patvertnēm ir metāla sienas, metāla logi, durvis. Tās viesnīcā izvietotas dažādos līmeņos un dažādās vietās. Bet viesnīcas personāls mūs ļoti operatīvi noinstruēja, kur jāiet," dienas sākumu apraksta Alise. "Ir noteikums, ka desmit minūtes jāpavada patvertnē, bet pēc tam jau var droši nākt ārā. Galvenais, ka jāseko viesnīcas darbinieku norādījumiem."

Alise arī deva ziņu Latvijas vēstniecībai Izraēlā. "Tas ir būtiski - uzreiz paziņot. Mēs savstarpēji komunicējām ar vēstniecību, un tas arī deva drošības sajūtu, ka neesi viens pats, ka tev kāds ir līdzās," viņa uzsver. Emocionālu atbalstu sniedza arī ziņas no draugiem Latvijā.

"Tā bija otrā reize manā dzīvē, kad izjutu nāves bailes. Bija mirkļi, kad skrien pa gaiteni un domā - ja nu gadījumā tūlīt ielaužas pa durvīm?" stāsta Alise.

"Labi, ka bija interneta pieslēgums un liels draugu atbalsts no Latvijas, kaut sociālajos tīklos. Visi sūta vēstules, sakot, ka viss būs labi, lūgšanas. Tu ieej tādā garīgā plaknē un saproti - citu resursu šobrīd nav, bet ar ticības spēku var izturēt. Tas man sniedza garīgu atbalstu. Arī mūzikas klausīšanās. Tu pats meklē kaut kādu mierinājumu, lai neļautu, ka satraukuma stāvoklis pārņem tavu ķermeni."

Trauksmes laikā ielas bija tukšas. Kad tā beidzās, ielās parādījās pa kādam vietējam, kurš, piemēram, bija izvedis pastaigāties suni. Taču viesnīcā esošajiem ārzemniekiem tika pieteikts labāk nespert ne soli ārā no viesnīcas. 

"Iepriekšējā diena un [uzbrukuma] diena bija kā divas pasaules," atmiņās dalās Alise. "Dienu iepriekš ielās bija tik daudz cilvēku, viss pilns. Mēs bijām pašā Džafas sirdī, tūristu iecienītā vietā pie pludmales. Bet nākamajā rītā viss bija kā izslaucīts."

Viesnīcā viņa palika visu atlikušo dienu. "Esot šajā viesnīcas pasaulē, ir tā neziņa par to, kas vispār notiek. Un savā ziņā es arī apzināti negribēju iedziļināties ziņu lasīšanā, lai sevi lieki nesatrauktu. Vislielākais psiholoģiskais atbalsts bija tas, kā mēs uzturējām savstarpējo miera atmosfēru. Piemēram, esot patvertnē, redzi, ka ienāk ģimene ar četriem bērniem, visi sanākuši, lai tikai vecie un jaunie cilvēki būtu kopā. Pat viņi cenšas uzmundrināt, pateikt kādu joku, jo tas ir viss, kas mums tajā brīdī ir. Uzmundrināt vienam otru un nepadoties panikai," par patvertnē piedzīvoto stāsta Alise. Organizatori uzreiz bija klāt un palīdzēja raibajam ārvalstu mūziķu pulciņam (tajā bija pārstāvētas gan dažādas Eiropas valstis, gan Kanāda) sagādāt ēdienu un atrast aviobiļetes atpakaļceļam, ar ko Alisei no mājām Latvijā palīdzēja arī vīrs.

Aviobiļetes mājup bija iegādātas uz svētdienas pusdienlaiku, taču kļuva skaidrs, ka Izraēlu jāmēģina pamest, cik drīz vien iespējams. Taču tobrīd aviokompānija "airBaltic" jau bija pārtraukusi reisus, un arī "Turkish Airlines" atcēla lielu daļu reisu. Skaidrība iestājās tikai ap pusnakti, kad izdevās iegādāties biļetes uz reisu Telaviva–Atēnas svētdienas rītā plkst. 9.20. 

"Ja šādā situācijā ir iespēja iegādāties biļetes uz ātrāku reisu, tad nav ko gaidīt. Tagad saprotu, ka tās pāris stundas bija ļoti izšķirošas," norāda Alise. Festivāla laikā iegūti draugi, kuri bija plānojuši atgriezties ar "Turkish Airlines" reisu, nolēma, ka biļetes nemainīs - varēs no rīta izgulēties un nebūs jātērējas. Taču galu galā viņu reiss tika atcelts un lidostā nācās gaidīt līdz pirmdienai. 

Plkst. 3.30 mūziķiem pakaļ atbrauca busiņš. Uz ceļa bija redzami armijas un atbildīgo dienestu transportlīdzekļi, virs galvas dzirdami helikopteri. Lidostā atmosfēra šķita mierīga, taču pārbaudes bija rūpīgas un nācās atbildēt uz daudziem jautājumiem. "Visās pārbaudēs ļoti izprašņāja, kas, kā un uz kurieni. Protams, lai tikai prasa, galvenais, lai būtu droši!" saka Alise.

Latvijas vēstniecība iepriekš bija ieteikusi būt gataviem, ka varētu nedarboties mobilie sakari un internets. Tāpēc vairāk nekā parasti nācās piedomāt pie sīkumiem, piemēram, atcerēties viesnīcā izdrukāt iekāpšanas karti. Alise stāsta, ka parūpēšanās par šādām lietām - ūdens un kādas pārtikas ielikšana somiņā, pārvietojoties pa viesnīcu, ja nu patvertnē nākas palikt ilgāk, vai kofera sapakošana, lai jebkurā brīdī varētu braukt prom, - vairojusi drošības sajūtu un palīdzējusi neļauties panikai. 

"Tajā mirklī, kad ieraudzīju lidmašīnu un sapratu - tā ir tepat aiz loga, es tūlīt sēdīšos iekšā un lidošu, tad jau ļaujies miera sajūtai. Ķermenis ilgi ir bijis tik ļoti lielā saspringumā, ka vienkārši gribas izelpot un atbrīvoties. Un tad pamazām sāc pa īstam atskārst, kur biji," par pirmo atslābuma brīdi stāsta Alise. "Kad piezemējāmies Atēnās, apskāvāmies ar mūziķiem no Vācijas, bija asaras un prieks, ka tas ir pārvarēts."

No Atēnām Alise lidoja uz Cīrihi, bet pēc tam - uz Rīgu. Latvijā viņa ielidoja vēlā svētdienas vakarā.

Nevar nepiekrist, ka sekot ziņām, esot Izraēlā, būtu bijis emocionāli smagi. Saskaņā ar jaunākajām ziņām, "Hamas" kaujinieki nogalināja vairāk nekā 900 cilvēku, no kuriem lielais vairums bija civiliedzīvotāji. Sociālajos tīklos izplatījās video ar cilvēku līķiem un briesmīgu izturēšanos pret gūstekņiem. Izraēla ziņo, ka pie robežas ar Gazas joslu saskaitīti 1500 likvidēto palestīniešu kaujinieku līķi. "Hamas" izšāva vairākus tūkstošus raķešu uz dažādām Izraēlas vietām, uz ko Izraēla atbildēja ar gaisa uzbrukumiem Gazas joslai. Tiek ziņots, ka tajos nogalināti gandrīz 800 cilvēku.