Tūkstošiem skeletu atklāj asiņaināko periodu Tuvo Austrumu vēsturē

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature Human Behavior”, parādīts, ka vardarbība starp cilvēkiem Tuvo Austrumu reģionā no 12000. līdz 400. gadam pirms mūsu ēras laika gaitā bija mainīga, savu zenītu sasniedzot starp 4500. un 3300. gadu pirms mūsu ēras.

Pētījuma autori to secināja pēc vairāk nekā 3500 individuālu cilvēku atlieku izpētes, kas atrastas Tuvo Austrumu reģionā un ir vairākus tūkstošus gadu senas. Pētījums sniedz jaunu informāciju par to, kā cilvēces vēsturē ilgākā periodā ir attīstījusies vardarbība.

Bieži apgalvots, ka vardarbība savā starpā, piemēram, uzbrukumi, slepkavības, verdzība, spīdzināšana, sodi un naids tūkstošiem gadu laikā ir pakāpeniski mazinājusies – īpaši kopš apgaismības laikmeta 17. un 18. gadsimtā. Pēdējā laikā šī ideja tiek apstrīdēta, tiesa, pētnieku starpā vienprātības pagaidām nav.

Ņemot vērā, ka vardarbības statistika ir pieejama tikai par tuvāko vēstures periodu, kā arī tāpēc, ka konflikti bieži pierakstīti neobjektīvi, ir grūti pētīt tālāku vardarbības vēsturi.

Jaunais pētījums balstīts uz informāciju, kas iegūta, izpētot 3539 indivīdu skeletus. Visi šie cilvēki miruši no 12000. līdz 400. gadam pirms mūsu ēras Tuvajos Austrumos: Turcijā, Irākā, Irānā, Sīrijā, Libānā, Izraēlā un Jordānijā. Pētnieki aplēsa, cik daudziem skeletiem bija ieroču izraisītu traumu pazīmes, un izveidoja datubāzi, vēstīts izdevumā "Newsweek".

Atklājās, ka savstarpēja vardarbība zenītu sasniedza starp 4500. un 3300. gadu pirms mūsu ēras. Pēc tam līdz 1500. gadam pirms mūsu ēras vardarbība samazinājās, līdz atkal pieauga no 1500. līdz 400. gadam pirms mūsu ēras. Pētnieki domā, ka vardarbības pieaugumi ir saistīti ar pirmo valstu veidošanos šajā reģionā, kas noveda pie organizētiem plašāka mēroga konfliktiem.