Inese Lībiņa-Egnere (JV) karjeru politikā sākusi 2011. gadā. Kopš tā laika viņa strādājusi četros Saeimas sasaukumos. Viņa pieredzējusi, kā Latvija nostiprina savu vietu gan Eiropas, gan pasaules starptautiskajā arēnā. 

Termins «hibrīdapdraudējums» Baltkrievijas–Latvijas robežas kontekstā patiešām dzirdams bieži. Pirms laika tas vēl netika tik bieži lietots, bet tagad to dzirdam visu laiku. Tas ir drauds, kas ir zem NATO līguma 5. panta noteiktā līmeņa. Taču mēs uz robežas sastopamies arī ar pavisam reāliem apdraudējumiem mūsu pilsoņiem, piemēram, mūsu robežsargiem. Es gribētu atsaukties arī uz Zelenska paziņojumu, ka Krievija, iespējams, grasās iesaldēt konfliktu Ukrainā un uzbrukt Baltijai. Kas ir hibrīdapdraudējums mūsu tieslietu sistēmā un kurā brīdī šis termins vairs nestrādā?

Šis termins ir salīdzinoši plašs. Tas nozīmē ar nekonvencionāliem instrumentiem panākt to pašu mērķi. Radīt spriedzi upurim. To var panākt ar informācijas tehnoloģijām, mēģinot cilvēkus virzīt mūsu robežas virzienā. Nevajadzētu izsmeļoši pateikt, kas ir hibrīdapdraudējums un kas nav. Mūsdienās tas tiešām var būt jebkas. Ir svarīgi kritiski vērtēt visus procesus un domāt, kuram tas ir izdevīgi.

Nesenākā kara fāze Ukrainā sākusies 2022. gada februārī. Bet uzbrukums Krimai notika jau pirms desmit gadiem. Jaunā paaudze dzīvos pastāvīgos apdraudējuma apstākļos. Tāpēc ir svarīga izglītība visiem, kas ar to saskaras, - izmeklēšanas iestādes, tiesneši, robežsardze. Mums kā politiķiem arī ir citādi jāskatās uz procesiem. Un galvenais - lai mūs patiešām dzird starptautiski. Ja iepriekš mūs nedzirdēja, tad pēc pagājušā gada 24. februāra mūs beidzot dzird. Arī Baltkrievijas hibrīdkarš pret Latviju agrāk tika apskatīts kā bēgļu un cilvēktiesību jautājums. Taču mums ir ļoti daudz jāskaidro, sakot - tas ir plānots, aukstasinīgi īstenots scenārijs, lai bēgļu tiesību aizsegā īstenotu hibrīdkaru. Līdz ar to mums visiem - arī visai sabiedrībai kopā - ir uzdevums analizēt, kritiski vērtēt notiekošo, mācīties. Un padomāt, vai ar savu darbību neizplatām viltus ziņas. Galvenais, lai mēs padomājam, kā mēs ietekmējam mūsu bērnus. Jo viņu nākotni tas ļoti skars.