Abu Meri: Virsmērķis ir veidot uz pacientu orientētu veselības aprūpes sistēmu (1)

Kā informēja Veselības ministrijā (VM), sēdē tika apspriestas nākamā gada veselības nozares budžeta prioritātes un valdības rīcības plānā iekļautie pasākumi veselības aprūpes jomā.

Abu Meri uzsvēra, ka viņa virsmērķis ir veidot uz pacientu orientētu veselības aprūpes sistēmu un panākt to ar finansējuma efektīvu virzību uz prioritātēm un caurspīdīgu finansējumu pārvaldību, moderno tehnoloģiju un digitālo risinājumu ieviešanu. Pēc viņa paustā, ir sākts darbs pie konkrētām iniciatīvām ar konkrētiem sasniedzamajiem mērķiem, kas nodrošināšot pieejamāku, kvalitatīvāku un efektīvāku veselības aprūpi Latvijā.

Politiķis uzsvēris, ka 2024.gada budžeta projektā tiks piešķirts ievērojams papildu finansējums - papildus 275 miljoni eiro. Daļa no šiem līdzekļiem VM budžetā tiks piešķirti ar 2024.gada 1.janvāri, savukārt atlikusī daļa tiks rezervēta nozares vajadzībām un piešķirti ar atsevišķiem valdības lēmumiem nepieciešamo reformu īstenošanai.

Nākamajā gadā papildu finansējums tiks novirzīts nozares cilvēkresursu attīstībai. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam, uzlabojot darba samaksas konkurētspēju, kā arī investīcijām veselības jomas izglītībā - plānoti vairāk kā 66 miljoni eiro. Rezultātā ārstniecības personu paredzēts darba samaksas pieaugums. Ārstiem atalgojums pieaugs par 10%, aprūpes personālam - 5,5%, atbalsta personālam - 5,9%, pārējiem darbiniekiem - 44 eiro.

Veselības pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai plānots novirzīt papildu vairāk nekā 127 miljonus eiro. Tas ļaušot samazināt pacientu gaidīšanas rindas uz ambulatorajiem pakalpojumiem, nodrošinot lielāku izmeklējumu un ārstniecisko manipulāciju apmaksu, primārās veselības aprūpes stiprināšanu un apmaksas tarifu pārskatīšanu stacionārajā sektorā, ņemot vērā reālo izmaksu pieaugumu.

Nākamajā gadā papildu finansējums - 9,8 miljoni eiro - tiks novirzīti onkoloģijas jomas pakalpojumu pieejamības un kvalitātes pilnveidošanai. Tā rezultātā samazināsies gaidīšanas rindas pakalpojumiem pēc onkoloģijas diagnozes noteikšanas, papildus tiks nodrošinātas ārstnieciskās manipulācijas, uzlabota paliatīvā aprūpe un stomas pacientu aprūpe, nodrošināti pacientu koordinatori slimnīcās.

Papildus vairāk kā 50 miljonus eiro plānots novirzīt kompensējamo zāļu saraksta pārskatīšanai - jaunu efektīvu medikamentu iekļaušanai un zāļu pieejamības uzlabošanai pacientiem.

Mātes un bērna veselības pakalpojumu pieejamības un veselības uzlabošanai plānots novirzīt vairāk kā 13 miljonus eiro. Minētais papildu finansējums ļaus uzlabot zobārstniecības pakalpojumu pieejamību bērniem īpaši reģionos. Tāpat paredzēts bērniem nodrošināt papildus ambulatoros pakalpojumus, kā arī uzlabot vakcinācijas pieejamību pret cilvēka papilomas vīrusu, pneimokoku un garo klepu.

Psihiskās veselības uzlabošanai un vispārējās sabiedrības veselības profilakses stiprināšanai paredzēts novirzīt papildu 1,13 miljonus eiro, kā rezultātā tiks izveidotas mobilās psihiatriskās komandas psihiatrisko pacientu aprūpei mājās, nodrošinātas pusaudžu klīnisko un veselības psihologu atbalsta attālinātās konsultācijas, nodrošināta agrīnas intervences programma pacientiem pēc akūtiem psihotiskiem traucējumiem, izveidots kompetences centrs antimikrobiālās rezistences jomā, izveidots atkarību konsultatīvais tālrunis.

Veselības nozares Stratēģiskā padome tika iepazīstināta arī ar vēl šogad papildu 30 miljonu eiro novirzīšanu veselības aprūpes jomai no rezervētajiem līdzekļiem. No minētā finansējuma 7,3 miljoni eiro tiks novirzīti kompensējamo medikamentu apmaksai, 2,9 miljoni eiro - laboratorisko izmeklējumu apmaksai, 4,5 miljoni eiro - speciālistu pieejamības uzlabošanai, savukārt 16 miljoni eiro - norēķiniem par Eiropas Savienības valstīs sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem Latvijas iedzīvotājiem.

Tāpat tikšanās laikā tika pārrunāti valdības deklarācijā iekļautie uzdevumi veselības aprūpes jomā un no tiem izrietošās valdības rīcības plāna aktivitātes, veidojot uz pacientiem orientētu veselības aprūpes pakalpojumu sistēmu, paplašinot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un sekmējot aktīvu un veselīgu dzīvesveidu, tādējādi palielinot veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu.