Pēdējo nedēļu sociālajos tīklos kārtējais lieliskais cepiens – Izglītības un zinātnes ministrijas finansēta uz zinātnisko izcilību vērsta zinātnes finansēšanas programma piešķīrusi 300 tūkstošus eiro projektam, kurš būtībā paredz noskaidrot, kā šeit jūtas Wolt un Bolt ēdienu piegādes kurjeri.
Lai būtu pavisam precīzi, projekta nosaukums ir šāds: “Digitālajās platformās nodarbināto autonomijas izpratnes un prakse: Wolt un Bolt piegādes darbinieku pieredzes kultūrsocioloģiska analīze”.
“Projekta mērķis ir izzināt digitālo platfomu nodarbinātību – kā tā tiek praktizēta, uztverta un izjusta, – tādējādi vairojot izpratni par to, kāda ir digitālais kapitālisma sociālkulturālā ietekme. Projekta ietveros tiks veiktas vismaz 60 padziļinātas biogrāfiskas intervijas ar ēdiena piegādes platformās Bolt and Wolt nodarbinātajiem Rīgā un līdzdalības novērojums. Galvenais uzsvars tiks likts uz to, kā platformās nodarbinātie definē un piešķir nozīmi savai autonomiju un kādas ir tās praktiskās izpausmes,” teikts projekta kopsavilkumā.
Kamēr ievērojama daļa sociālo tīklu lietotāju pauda sašutumu par to, ka šim projektam piešķirti 300 tūkstoši, kas ir diezgan liela nauda, pašmāju zinātnieki steidza to aizstāvēt. Tur taču starptautisko konferenču apmeklējumi un dalības maksas, algas un nodokļi veselām pētnieku grupām vairāku gadu garumā, izdevumi, kas saistīti ar publikācijām, un vēl, un vēl. Vārdu sakot – ar to piešķirto naudu knapi vispār kaut kam pietiekot.